Vasara ierasti ir dažādu lielu sportisku pasākumu laiks. It īpaši populāri Latvijā kļuvuši maratoni, pusmaratoni, nakts maratoni un vēl visādas skriešanas padarīšanas.
Bet šogad Latvijā būs vēl viens maratons – politiskais! Viens jau nesen noslēdzās. Un daudzi no «maratonistiem» finišēja pārāk vēlu. Viņiem neieskaitīts. Savukārt nākamā maratona garums ir līdz šā gada rudenim jeb mēneši, nedēļas, dienas un solījumu gūzma. Protams – tuvojas Saeimas vēlēšanas. Un gaisā jau sāk virmot politiskā maratona smarža. Ko tik deputātu vietu kārie «maratonisti» neizdomā! Viens izsūta medijiem ziņu, ka partijā jau iestājies noteikts skaits cilvēku, citi sāk visus un par visu kritizēt. Citi stāsta, kā nu strādājuši un kā vēl strādās, vaigus piepūtuši! Bet no malas tas nez kādēļ izskatās pēc tantiņu cīņas par kārno vistu no tautā iemīļotā aktiera Edgara Liepiņa dziedātās dziesmas «Mildas tante». Daudzi noteikti atceras šo dziesmu, kur cīniņā par vistu katrs pieskrējušais pilsonis izplēsa kādu tās daļu sev, bet Mildas tantei pēc cīniņa palika tikai vistas «dējamsprauga»… Ak, un kādēļ Mildas tante šajā brīdī tik ļoti asociējas ar tautu – vēlētājiem, par kuru balsīm savā skrējienā cīnās «politiskie maratonisti».
Maratonā kā jau sportā – viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir godīga cīņa! Tāpēc nebūtu smuki, ja «maratonisti» šo priekšnoteikumu paslaucītu zem tepiķīša un uz mērķi joņotu katrs pēc saviem nosacījumiem. Bet pats galvenais – viņiem visā karstajā cīņā vajadzētu atcerēties par Mildas tanti, lai viņai tomēr tiek vismaz kāds vistas spārniņš, ja nesanāk atvēlēt filejas gabalu.
