Trešdien Centrālā vēlēšanu komisija sāka reģistrēt kandidātu sarakstus rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Trešdien Centrālā vēlēšanu komisija sāka reģistrēt kandidātu sarakstus rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Cīnītāji ieņem starta pozīcijas, grūstās ar elkoņiem par labāko vietu. Protams, skati nu tiek vērsti arī uz potenciālo elektorātu jeb to pašu vēlētāju, par kuru var atcerēties reizi četros gados, bet starplaikā atgaiņāties kā no uzmācīgas mušas.
Viens no politisko konkurentu paņēmieniem – pievērst uzmanību sev, norādot uz citu nepiepildītiem solījumiem. Tas nekas, ka pašiem ar tiem darbiņiem tā ir kā ir.
Vēlētāju balsu zvejošanai Jelgavā divas partijas pēdējā laikā īpaši pievērsušās čigānu etniskajai kopienai. Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes statistikas gadagrāmatā «Latvijas reģioni skaitļos» uzrādīts, ka 2001. gadā Jelgavā bija 63455 iedzīvotāji, no kuriem par čigāniem piederošiem sevi atzinuši 1008 iedzīvotāji jeb 1,59 procenti no iedzīvotāju kopskaita. Pilsētas vadība un arī paši čigāni gan atzīst, ka skaits ir lēšams vismaz trīsreiz lielāks, jo daudziem dokumentos uzrādīta cita tautība. Protams, ne jau tie visi būs balsotāji, bet jāatceras, ka šī kopiena ir vienota un pēc senas tradīcijas ieklausās savā vidē cienītu tautiešu vārdos.
Iepriekšējās Saeimas un īpaši pašvaldību vēlēšanās čigāni bija atbalsts savienības «Latvijas ceļš» («LC») kandidātiem. Daudzi atceras arī pirmsvēlēšanu sapulces, kurās aktīvi piedalījās Saeimā «Latvijas ceļu» pārstāvošais deputāts Normunds Rudēvičs. Ar solījumiem neskopojās neviens. Vēlēšanas pagāja, bet problēmas palika. Šādu situāciju 8.Saeimas vēlēšanu priekšvakarā nekavējās izmantot konkurenti – Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Jelgavas nodaļa, kas šobrīd neizdarīto darbu sarakstu pacēla vēl nebijušos augstumos. Un rezultāts nelika sevi ilgi gaidīt – jūnija vidū tika dibināta jauna sabiedriskā organizācija – Zemgales novada Čigānu nacionālā biedrība, kas ievēlēja valdi un priekšsēdētāju, izvirzīja vairākus sasāpējušus jautājumus, kuru atrisināšanai (vai vismaz izskaidrošanai) neviens tā arī nebija nopietni pievērsies.
Savulaik tika solīts, ka čigāniem, kas cietuši genocīdā pret savu tautu Otrā pasaules kara gados, izmaksās Vācijas valdības kompensācijas, tiks aktīvi risināts izglītības un ar to saistītais nodarbinātības jautājums. Toreiz neviens neuzskatīja par vajadzīgu vismaz paskaidrot, kādi objektīvie vai subjektīvie apstākļi traucē to darīt. Tagad pietika ar nelielu uzvedinošu solījumu izteikšanu un «uguns pakulās» bija palaista. Tas nekas, ka solītos līdzekļus neviens vēl nav piešķīris, ka pašiem nav naudas, lai dāvinātu citiem, galvenais bija radīt ažiotāžu, izteikt minējumus, samusināt. Dīvaini jau izskatījās, ka tikai pēc notikušā, kad bija izteikti nopietni apvainojumi ar draudiem vērsties prokuratūrā, sarosījās pati «LC» valde. Jūlija sākumā steigšus sasauca jau deviņdesmito gadu sākumā dibinātās Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības sēdi, kurā, cik saprotams, ar gluži vai «uzraugošā komisāra» tiesībām piedalījās «LC» priekšsēdētāja vietnieks Ivars Godmanis. Spriežot pēc visa, daudzi jautājumi tika noskaidroti, savienība palika apmierināta, un tika pieņemts lēmums «spert soļus». Nepabijušu ne pāris nedēļas savā amatā, paši tautieši izbalsoja jaundibinātās Zemgales novada Čigānu nacionālās biedrības valdes priekšsēdētāju. Tagad ir pieņemts lēmums par pašas biedrības likvidāciju un tās biedru pievienošanos jau esošajai, ar kuras darbību Jelgavas čigāni paši bija tik neapmierināti. Veiksmīgi bija izraudzīts arī notikuma brīdis, jo atvēra Čigānu nacionālās biedrības Jelgavas biroju.
Godīgi sakot, dīvaini izskatītos, ja vienas etniskās grupas intereses pārstāvētu vairākas, ne pārāk draudzīgas organizācijas. Bet fabula ir tāda, ka atkal kārtējo reizi uzskatāmi redzams – politiķi par savu elektorātu sāk domāt tikai tad, kad tuvojas izšķiroši brīži pašu izdzīvošanai. Vēl jo vairāk, kad jau bija zināms par Latvijas Čigānu kultūras biedrības reģionālo koordinācijas centru izveidi par valsts budžeta līdzekļiem un par finansiālu atbalstu no pašvaldības puses. Atliek tikai novēlēt, lai solītais šoreiz «iekrīt makā», nevis tiek izmantots kā lēts priekšvēlēšanu aģitācijas paņēmiens.
Ja tas tā notiks, tad atliek tikai apsveikt LSDSP kā procesa pozitīvu katalizatoru. Bet pagaidām acīmredzot «LC» un LSDSP «mačs» beidzies 1:0 pirmo labā.
