Ievērojamais ASV politiskais analītiķis Pols Goubls uzskata, ka Latvijai pašlaik draud visbīstamākie pārbaudījumi kopš neatkarības atgūšanas, turpinoties nestabilitātei Krievijā un pieaugot Rietumu valdību izolacionismam.
Ievērojamais ASV politiskais analītiķis Pols Goubls uzskata, ka Latvijai pašlaik draud visbīstamākie pārbaudījumi kopš neatkarības atgūšanas, turpinoties nestabilitātei Krievijā un pieaugot Rietumu valdību izolacionismam.
Es uzskatu, ka Latvija šodien ir lielākās briesmās, nekā tā bijusi kopš 1991. gada, svētdien sacīja Goubls intervijā BNS un laikrakstam «Diena».
Tagadējais «Radio Brīvā Eiropa/ Radio Brīvība» direktors Goubls daudzus gadus bija respektēts Padomju Savienības un Austrumeiropas analītiķis ASV valdībā.
Goubls sacīja, ka apmeklē Latviju un Igauniju, lai brīdinātu to valdības par briesmām, ko rada krīze Krievijā un augošais izolacionisms Rietumvalstīs.
Krievijai klājas sliktāk, nekā jūs domājat, viņš brīdināja. Rietumi meklē attaisnojumus, lai neiejauktos un nerīkotos.
Goubls uzskata, ka krīze Krievijā ir daudz ļaunāka, nekā jebkurš Baltijas valstīs, Rietumos vai Krievijā gribētu atzīt.
Tā nav ekonomiska krīze, tā nav politiska krīze. Mēs vērojam Krievijas valsts nāvi, Goubls uzsvēra.
Pēc analītiķa vārdiem, daži uzskata, ka krīze padarīs Krieviju mazāk bīstamu, tomēr viņš domā, ka Krievijas politiķi darbosies ārpolitikā, lai novērstu uzmanību no iekšējām problēmām.
Goubls uzskata, ka Krievijas mērķis ir šķelt Baltijas vienotību un destabilizēt Latviju kā vājāko no trim Baltijas valstīm.
Viņš uzsver, ka balsojums par pilsonības likuma grozījumu atcelšanu referendumā būtu izdevīgs Krievijai un tam sekotu Krievijas spiediena pastiprināšanās.
Tad būs vairāk Krievijas spiediena uz Latviju un mazāk Rietumu atbalsta. Jūs nākotnē nepieredzēsiet tādus paziņojumus, kādus izteica Madlēna Olbraita pagājušajā ziemā pēc Krievijas uzbrukumiem. Jūs nepieredzēsiet nekādu atbalstu Latvijas uzņemšanai NATO kaut kad drīzumā, sacīja Goubls.
Viņš uzskata, ka Krievijas mērķis ir nevis atkal iekļaut Latviju savā impērijā, bet panākt Latvijas atteikšanos no ārpolitiskā mērķa integrēties Eiropā un nodrošināt kontroli pār tranzītu, lai varētu apiet Igauniju un Lietuvu.
Pēc Goubla domām, ja Latvijā tiks noraidīti pilsonības likuma grozījumi, tad cietīs arī Igaunijas un Lietuvas izredzes panākt uzņemšanu ES un NATO.
Realitāte ir tāda, ka trīs Baltijas valstis daudzos jautājumos tiek vērtētas kā grupa, nevis individuāli, sacīja analītiķis. Tas nozīmē, ka valsts, kura darbojas vissliktāk jebkādā pasākumā, kas rūp Rietumiem, tiks izmantota par attaisnojumu, lai nedarītu kaut ko abu pārējo labā.
Goubls nosauca par iedrošinošām nesenās pazīmes, ka ES apsver palielināt eksporta daudzumu, kuru tā pieņems no Baltijas valstīm sakarā ar Krievijas tirgus sabrukumu, kā arī runas, ka ES apsver «izlīdzināt spēles laukumu» Baltijas valstu uzņemšanā.
