Atpazīstamākie Jelgavā ražoto produktu zīmoli ir Jelgavas Gaļas kombināts, «Latvijas keramika» un «Jelgavas dzirnavas», savā maģistres darba pētījumā secinājusi Zemgales plānošanas reģiona projektu speciāliste Linda Šarķe-Fedjajeva.
L.Šarķe-Fedjajeva ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolvente, kas nupat ieguvusi profesionālo maģistra grādu Sociālo zinātņu fakultātes programmā «Projektu vadība» un šodien augstskolā svin izlaidumu. Linda veikusi interesantu pētījumu par vietējo produktu atpazīstamību Zemgalē un to popularitāti. Zemgalē ir virkne produktu, kas iemīļoti visā Latvijā un arī tiek eksportēti, taču atrast katra novada «spilgtākos» ražotājus neesot bijis nemaz tik viegli informācijas trūkuma dēļ. «Uzteicams ir Dobeles novads, kura mājas lapā ir ļoti daudzveidīga informācija gan par lielākajiem vietējiem uzņēmumiem, gan to piedāvājumiem un realizētajiem apjomiem. Jelgavas novada mājas lapā tādu datu nav,» piebilst pētījuma autore.Lai noskaidrotu, kuri produkti asociējas ar Zemgali, autore veikusi anketēšanu, tajā piedalījušies teju 200 respondentu no dažādiem Latvijas reģioniem. Produkta nosaukums – veiksmes pamatakmens Zemgale izsenis slavināta kā maizes klēts, taču laiki mainījušies un līdzi tiem arī vērtības. Iedzīvotājiem tika jautāts par pārtikas vai amatnieku produktiem, kas pirmie nāk prātā, domājot par Zemgali, un tie bija, sākot no maizes un medus līdz kokamatniecības izstrādājumiem un pinumiem. Taču visbiežāk respondenti minējuši nosaukumus, kuros figurē vietvārds: «Jelgavas cukurs», Jelgavas Gaļas kombināts, «Dobeles sveces», «Dobeles dzirnavnieka» milti, «Tērvetes alus», «Bauskas alus», «Iecavnieka» rapšu eļļa, «Bauskas klēts», Skrīveru gotiņas, Jēkabpils Piena kombināts, Dobeles Upīša dārzs, Sērenes maize, «Daugavas» piena produkti u.c. «Tas vedina domāt, ka viens no veiksmīga produkta stūrakmeņiem ir nosaukums,» atzīst L.Šarķe-Fedjajeva.Atpazīstamākais – Jelgavas Gaļas kombinātsPētījuma autore savā darbā iekļāva jautājumus par Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Aizkraukles un Jēkabpils uzņēmumiem. No bijušā Jelgavas rajona respondentiem piedāvāti septiņi – SIA «Larelini», SIA «Latvijas keramika», a/s «Jelgavas Gaļas kombināts», z/s «Līcīši», a/s «Jelgavas dzirnavas», SIA «Zelta vārpa 5», SIA «Larus – L». «Biju manāmi pārsteigta, ka vienu no lielākajiem Jelgavas uzņēmumiem SIA «Larelini» zina vien 40 procentu respondentu. Līdzīga aina vērojama arī saistībā ar zemnieku saimniecību «Līcīši», to atpazina vien 38 procenti atbildētāju. Savukārt «Latvijas keramiku» zina vairākums respondentu, bet Jelgavas Gaļas kombinātu nenosauca vien seši procenti. Trūkst reklāmas«Interesanti bija noskaidrot, kāds, pēc iedzīvotāju domām, varētu izskatīties vietējo produktu «Zemgales TOP 10». Četras vietas desmitniekā aizņēma Dobeles zīmoli, pirmo – «Dobeles dzirnavnieks», bet trīs – Bauskas uzņēmumi. No Jelgavas puses īpaši akcentēts gaļas pārstrādes uzņēmums «Nākotne», ko aptaujātie ierindoja trešajā vietā. «Patērētāji daudz labāk atpazīst tieši produkta nosaukumu, nevis tā ražotāju, piemēram «Nākotnes» Saimnieka gaļu, šašliku vai kamīndesiņas. Liela loma ir arī preces reklāmai produkta atpazīstamībā,» vērtē pētījuma autore un piebilst, ka tas gan nenozīmējot, ka reģionos nav citu labu produktu ražotāju, taču pastāv vairāki faktori, kas tiem traucē sekmīgi attīstīties un iekļauties plašākā tirgū. «Pētījums pierāda, ka lielākais vietējo produktu attīstības kavēklis ir iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, nākamais – pašreizējā ekonomiskā situācija valstī, kā arī birokrātija valsts un pašvaldības iestādēs. Ievērojams skaits respondentu uzsvēruši reklāmas trūkumu vai tās neefektivitāti,» atzīst L.Šarķe-Fedjajeva.Gatavi maksāt vairākPatērētāju izvēli par labu vietējam produktam nosaka vairāki faktori. Aptauja rāda, ka iedzīvotājiem svarīgi, lai precei būtu samērīga cena un tā būtu baudāma. Būtiska nozīme arī tam, lai produkts ir ekoloģiski tīrs un tapis no Latvijā audzētām izejvielām. «Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja samazinājusies, trešdaļa respondentu par pašmāju preci būtu gatavi maksāt pat par pieciem līdz piecpadsmit santīmiem vairāk nekā par importēto, bet trīs procenti – pat latu vairāk.
