Uz Eiropas Parlamentu stūrē lielākoties rīdzinieki, bet kandidātos arī divi Jelgavas novada iedzīvotāji un jelgavniece
Nākamsestdien pilsoņi aicināti doties uz vēlēšanu iecirkņiem, lai noteiktu, kuri astoņi no 170 Latvijas kandidātiem kļūs par Eiropas Parlamenta (EP) nākamā sasaukuma deputātiem. Kopumā 28 ES dalībvalstis ievēlēs 766 deputātus. Dalība EP vēlēšanās ir nozīmīgākais veids, kā vēlētāji var ietekmēt lēmumu pieņemšanu ES, jo deputāti saka galavārdu par teju visiem savienības normatīviem. «Ziņas» šajā un rītdienas numurā ielūkojas 14 Latvijas partiju solījumos.
«Saskaņa» neļaus bremzēt attiecības ar kaimiņiem
Sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa» vēlēšanām pieteikusi maksimālo atļauto kandidātu skaitu – 16. Partija sola aizstāvēt ES pamatideju – Eiropas valstu solidaritāti, ekonomiskās attīstības un sociālās aizsardzības līmeņa izlīdzināšanu, ekonomisko integrāciju ar mērķi veicināt Eiropas konkurētspēju pasaulē. Sola arī panākt ES sociālās dimensijas stiprināšanu un stingrāku ES normatīvo aktu izstrādi sociālajā jomā, ieskaitot minimālās algas, pensiju un pabalstu apmēru, piesaistot tos reālajam iztikas minimumam, kā arī veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, mājokļa politikas standartus. Partija gan nav izskaidrojusi, kā to domā paveikt.
«Saskaņa» uzskata, ka Eiropai ir nekavējoties jāizbeidz stingrā taupība un ir jāatsāk publiskās investīcijas ekonomikā, kuras bija apcirptas valsts budžetu konsolidēšanai. Tāpat «Saskaņa» iestājas par Eiropas kultūru, valodu un reliģiju daudzveidības atzīšanu un atbalstīšanu. Partija arī piemin ES ārējo un drošības politiku, bet uzsver, ka tai jābūt vērstai uz «abpusēji izdevīgu ekonomisko attiecību attīstību ar kaimiņvalstīm un cieņpilnu dialogu jautājumos, kuros viedokļi atšķiras». «Jānovērš iespējas atsevišķām dalībvalstīm, vadoties pēc šauriem iekšpolitiskiem apsvērumiem, bloķēt vai bremzēt ES ārējo attiecību attīstību,» teikts partijas programmā.
«Alternative» – par sievietēm un oficiālu krievu valodu
Partija «Alternative», kuras sarakstā atšķirībā no citiem politiskajiem spēkiem no astoņiem kandidātiem vairākums – piecas – ir sievietes, programmā saka: «Sieviete – valsts pamatvērtība.» Tās deputātu kandidāti sola Latvijas pensionāriem Eiropas pensiju, izdarīt spiedienu uz Latvijas valdību, lai pielīdzinātu minimālo pensiju iztikas minimumam, kā arī panākt, lai tiktu kompensēta pensiju starpība kopš 2009. gada.
Partija plāno apturēt jauniešu izbraukšanu uz ārzemēm, sekot, lai Kohēzijas fonds tiktu apgūts pilnībā, kas radītu vairāk darbavietu. Kaut arī subsīdiju likmes uz nākamajiem četriem gadiem jau noteiktas, «Alternative» sola palīdzību arī zemniekiem, panākot 80 procentus no Eiropas vidējiem atbalsta maksājumiem.
Izmantojot attīstīto Eiropas valstu pieredzi, partija izveidošot veselības aprūpes sistēmu Latvijā tādu, kas atbilst ES standartiem, lai gan tā jau patlaban ir saskaņā ar ES prasībām. «Panākt, lai valdība saprastu un apzinātos, ka katra slēgtā slimnīca, poliklīnika noved pie Latvijas iedzīvotāju izzušanas,» teikts partijas programmā. Tajā arī minēts, ka deputāti stingri kontrolēs ES naudas izlietojumu, cīnīsies pret korupciju, nodrošinās izglītību dzimtajā valodā bez proporcijām un noteikumiem, bet dzīvesvietās ar lielu krievvalodīgo īpatsvaru piešķirs krievu valodai otrās oficiālās valodas statusu.
Sociāldemokrāti – ārvalstu nodokļus Latvijai
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) deviņu kandidātu vidū arī 1976. gadā dzimušais jelgavnieks Aivis Biķernieks, kas par darbavietu norādījis LLU doktorantūras studijas.
Partija apgalvo, ka krīze Latvijā nav pārvarēta, jo nav novērsta nākamo krīžu iespējamība. Pretēji «Saskaņai» šī partija uzsver, ka valstī ir jābūt stingrai finanšu disciplīnai, taču taupības pasākumi nedrīkst atstāt graujošu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem, sociālo jomu, vēlēšanos dzīvot, strādāt un investēt Latvijā. Kā tas saistāms ar EP un tā pienākumiem, partija programmā nemin.
«Uzskatām, ka daļa no citās valstīs samaksātajiem nodokļiem būtu jāatdod darbinieku izcelsmes valstij. Līdzīgi kā darbojas pašvaldību izlīdzināšanas fonds, būtu nepieciešams veidot arī starpvalstu izlīdzināšanas fondu. Par iegūtajiem līdzekļiem Latvijā būtu jāveido mērķtiecīga atbalsta sistēma, kas nodrošinātu mūsu uzņēmumu konkurētspēju un augstāku produktivitāti,» teikts programmā.
Partija tajā pukojas par veselības budžeta samazinājumu Latvijā un pauž, ka tas jāpalielina, lai gan tā nav EP deputātu funkcija. LSDSP arī panākšot tādu ES direktīvu, kas ieteiks stingrāku valsts kontroli zāļu lieltirgotāju peļņas iegrožošanā. «Nepieļaujami ir piemērot obligātā iepirkuma komponenti koģenerācijas stacijām, kuras darbojas ar Krievijas dabas gāzi. Ir jāvienojas ar ES un jāatliek elektroenerģijas un gāzes tirgus atvēršana.»
PPR – ES liks taupīt, bet Latvija sasniegs turīgo valstu līmeni
Partijas «Par prezidentālu republiku» (PPR) septiņu kandidātu galvenais mērķis ir sasniegt un nodrošināt Latvijas valsts un tautas labklājību Eiropas Savienības turīgāko valstu līmenī. «Reakcijai uz jauno demokrātiju apdraudējumu jābūt nekavējošai un asai. Situācija diktē ātru un efektīvu drošības organizāciju EDSO, NATO, ANO rīcību un sadarbību, izveidojot «Pasaules drošības štābu»,» darbam gatavojas partija.
PPR sola panākt vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, lai valdītu taisnīga konkurence, mazs regulējums, relatīvi zemi nodokļi, maza valsts pārvalde, lielāki Eiropas fondu maksājumi jaunajām dalībvalstīm, tostarpvismaz vienādi platību maksājumi lauksaimniekiem. Kā prioritāti deputāti noteikšot Latvijas infrastruktūras – autoceļu un dzelzceļa savienojuma ar Eiropu – attīstīšanu.
«Latvijai un Eiropas Savienībai ir nepieciešama ilgtermiņa enerģētikas politika, kas nodrošinātu pilnīgu enerģētisko neatkarību no Krievijas,» uzsver PPR, kas likšot racionāli izmantot vietējos resursus. ES pārvaldes izdevumi PPR ieskatā ir pārāk lieli, un lēmumu pieņemšana lēna. «Izdevumi jāsamazina, un lēmumu pieņemšanas ātrums un caurspīdīgums jāpalielina.»
Latvijas Atdzimšanas partija veicinās tikumību
«Tautas uzplaukums, garīgā, fiziskā spēka un tikumības veicināšana, cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšana visa mūža garumā,» savu programmu sāk deviņu kandidātu Latvijas Atdzimšanas partija. Deputāti konsolidēšot ES direktīvas un regulas, padarot tās saprotamākas iedzīvotājiem. «Pensiju un pabalstu ikgadējais palielinājums par 10%. Pensijām cilvēkiem ar 20 gadu darba stāžu ir jābūt ne mazākām kā 400 eiro mēnesī, piemaksājot vēl papildus 10 eiro par katru nostrādāto gadu. Noteikt minimālo pensiju un neapliekamo minimumu ES,» sola Atdzimšanas partija. Tās deputāti, strādājot Briselē, Latvijā grasās veidot jaunas poliklīnikas un slimnīcas. «Vienlīdzīgi lauksaimniecības maksājumi visās ES dalībvalstīs. Pieprasīsim, lai ES samaksā kompensāciju Latvijai par iepriekšējos gados nesamaksāto.»
Partija arī nodrošinās Latvijā katru jauno ģimeni ar mājokli pēc pirmā bērna piedzimšanas, bet bērna pabalstu – ne mazāku par iztikas minimumu.
Kristīgie demokrāti – brīvību sirdsapziņām
Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS) seši kandidāti saka – tās politika pamatota uz kristīgās ētikas priekšstatiem par cilvēka vietu pasaulē un viņa atbildību Dieva un līdzcilvēku priekšā. Partija programmā vēsta, ka visiem cilvēkiem ir tiesības uz personas cieņu. Ģimene ir vissvarīgākā sabiedrības vienība, un savienība aizstāv ģimeni, kas balstīta uz laulību starp vīrieti un sievieti, un uzskata, ka ES mazākuma iniciatīvas likumdošanā nevar uzspiest tās dalībvalstīm legalizēt viendzimuma laulības. Partija arī iestājas par garantētu izteikšanās un sirdsapziņas brīvību.
«Suverenitāte» sola atjaunot Latvijas neatkarību
Partijas «Suverenitāte» sarakstā starp 15 kandidātiem sevi piesaka arī 1986. gadā dzimušais Jelgavas novada iedzīvotājs Raimonds Lejnieks-Puķe, kas Baltijas Starptautiskajā akadēmijā ieguvis mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālista diplomu, bet jau laikus sagatavojies iespējai iesēsties EP deputāta krēslā, jo norādījis, ka patlaban ir bezdarbnieks.
Šai partijai ir vislakoniskākā programma, uzsverot Latvijas suverenitātes nozīmi: «Republikas suverenitāte ir vienīgais ceļš uz labklājību. Par Latvijas Republikas atjaunošanu.» Lai gan ES direktīvas jau to ļauj, partija iestājas par Latvijas tiesībām noteikt iekšējos noteikumus, nodokļus, ražošanas kvotas, kultūras, ģimenes, morāles un iekšējā patēriņa produktu kvalitātes standartus. ◆
