Naktī uz svētdienu ar visām saknēm izrauti un pļavā izmētāti septiņi sestdien Mīlestības alejā sastādītie bērziņi.
Naktī uz svētdienu ar visām saknēm izrauti un pļavā izmētāti septiņi sestdien Mīlestības alejā sastādītie bērziņi.
Seši agrākajos gados stādītie kociņi pārlauzti, un tagad tos var izmantot tikai kā atbalstu no jauna sastādītajiem bērziņiem.
Aivars un Maija Strēļi, kas rūpējas par alejas uzturēšanu kārtībā, ir sarūgtināti. Viņi 400 metru garajā alejā paši stāda un kopj kociņus, uz citu atbalstu īpaši necerēdami.
Mīlestības alejai ir vairāk nekā 200 gadu. Tās pamatlicēji ir advokāts Kristaps Ludvigs Tečs un Kurzemes lielkunga galma padomnieks Sigismunds Georgs Švanders. Abi šie kungi esot iemīlējušies vienā sievietē, kas galu galā apprecējusies ar kādu citu. Abi vīrieši bijuši labi draugi un mīlestības neveiksme viņu draudzību neizjaukusi. Pašreizējā Mīlestības aleja bijusi viņu iemīļota pastaigas vieta, līdz beidzot abi izdomājuši, ka vēlas tikt apglabāti nevis kapsētā, bet katrs savā alejas galā.
K.L.Tečs testamentā novēlējis, ka ik gadu sieviete, kas pirmā iziet pie vīra, saņem pūra naudu, taču viņai alejā jāiestāda jauni kociņi. Tas bijis spēkā vēl mūsu gadsimta trīsdesmitajos gados.
Aivars Strēlis stāsta, ka vairākkārt alejas uzturēšanai kārtībā un atjaunošanai ir organizētas talkas, taču atnākot tikai pāris cilvēku, kas aizrāvušies ar vēsturi. Maija Strēle atceras, ka kādreiz liels entuziasts un palīgs bijis Andris Tomašūns, kas uz aleju vedis skolēnus. Tad visiem kopā aleju bijis vienkāršāk uzturēt. Radusies pat iecere atjaunot 1955. gadā novākto Sigismunda Georga Švandera pieminekli, kas bija darināts no Itālijas baltā marmora.
Arī vairākkārt sastaptajiem ārzemniekiem stāsts par Mīlestības aleju šķitis interesants un citur pasaulē nedzirdēts. Taču pašiem jelgavniekiem ar cieņu pret vēsturiskajām vērtībām ir kā ir.
