Kādā drēgnā augusta pirmdienas rītā ceļamies agri un jau septiņos mērojam ceļu uz Ventspili. Paredzēta plaša programma, un mums jāpagūst ne tikai apskatīt pilsētu, bet arī pabūt vairākās vietās ārpus tās.
Ventspils ar gandrīz 41 tūkstoti iedzīvotāju ir sestā lielākā pilsēta Latvijā. Kurzemes un Zemgales hercogistes, sevišķi hercoga Jēkaba laikā (1642–1682), tā bija svarīga ostas pilsēta un kuģubūves centrs. Pēc Otrā pasaules kara Ventspils kļuva par PSRS tranzīta un zvejniecības ostu, bet vēlāk par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu. Iebraucot pilsētā, redzams, ka tajā ir daudz padomju laikos celtu daudzdzīvokļu ēku, bet ir arī vecpilsētas daļa.
Koncertzāle “Latvija” – dāvana valsts simtgadē
Tā kā esam sieviešu koris un ar mūziku saistītas dāmas, pirmo dodamies apskatīt jaunatklāto Ventspils koncertzāli “Latvija” Lielajā prospektā 1. Tā atrodas līdzās rekonstruētajam Lielajam laukumam ar strūklaku “Fregate “Valzivs””, kas jau ir ieguvis vairākus valsts mēroga un starptautiskus dizaina un būvniecības apbalvojumus. Kā vēsta Ventspils pašvaldības mājaslapa – koncertzāle “Latvija” ir ventspilnieku dāvana Latvijai tās simtgadē.
Ēkā zem viena jumta atrodas ne tikai koncertzāle, bet arī Ventspils Mūzikas vidusskola un Mūzikas bibliotēka. Koncertzāles atklāšanas svētki nosvinēti pavisam nesen – 25. jūlijā. Tā tapusi, piesaistot Eiropas Savienības fondu un valsts finansējumu. Ēkas kopējā platība ir gandrīz septiņi tūkstoši kvadrātmetru – 76 procenti paredzēti skolas vajadzībām, bet 24 procenti – koncertzālei.
“Koncertzāles ideja radās jau pirms 15 gadiem, bet būvniecība sākās tikai pirms diviem gadiem – 2017. gadā. Ventspilnieki domāja, ko tādu īpašu piedāvāt, ja tepat netālu – Liepājā – jau ir viena liela koncertzāle, un izdomāja klāt pielikt vēl arī mūzikas skolu un bibliotēku,” stāsta mūsu gide koncertzālē Anna Zagorska, kura ikdienā strādā par producenti.
Telpu plānojums ļauj zem viena jumta sadzīvot koncertzāles “Latvija” Lielajai un Mazajai zālei, Bērnu mūzikas skolas un Mūzikas vidusskolas klasēm, Mūzikas bibliotēkai, skaņu ierakstu studijai un kafejnīcai, kurai vēl tiek meklēts nomnieks, turklāt skaņas izolācijas dēļ netraucējot citam citu. Skaņas izolāciju nodrošina gan mūsdienīgi materiāli, gan biezi aizkari.
Divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti
Koncertzāle “Latvija” lepojas ar diviem pasaules mērogā unikāliem mūzikas instrumentiem – Vācijas ērģeļu būvniecības uzņēmuma “Johannes Klais Orgelbau” stabuļu ērģelēm un latviešu izcelsmes klavierbūvnieka Dāvida Kļaviņa stāvklavierēm.
Unikālās stabuļu koncertērģeles pamatā ražotas Vācijas ērģeļu būvniecības uzņēmumā, bet vairākas to sastāvdaļas izgatavotas tepat Latvijā – Ugāles ērģeļbūves darbnīcā. Kopumā no Vācijas piegādāts ap 3500 ērģeļu stabuļu, sākot no lodīšu pildspalvas izmēra līdz pat 5,5 metrus garām.
Instrumentā apvienots viss, kas uzkrāts ērģeļbūvē gadsimtu garumā, papildinot ar modernām tehnoloģijām. Ērģeles koncertzāles atklāšanā ieskandināja pasaulslavenā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna. Mums tika ļauts ielūkoties arī aizskatuvē, tāpēc aplūkojām arī viņas grimētavu.
Turpretī šobrīd pasaulē lielākās stāvklavieres, kas tapušas Ungārijā, savā uzņēmumā “Klavins Piano Manufaktura Kft” radījis to izgudrotājs, Ungārijā dzīvojošais latvietis Dāvids Kļaviņš, kurš karjeru sācis kā klavieru skaņotājs. Klavieru ekskluzivitāti rada lielais rezonators un stīgu garums, kas ietverts metāla rāmī. Klavierēm ir pilna 88 taustiņu klaviatūra. Stāvklavieres izskatās it kā būtu iekārtas stalažās, un mums paveicās, jo dzirdējām arī, kā tās skan. Skaņa ir ļoti dzidra, un labi var izšķirt basu toņus. Gatavojoties ierakstam, tās spēlēja pianists no Ukrainas Grigorijs Meļņiks.
“Uz šīm klavierēm var izspēlēt to, ko nevar uz koncertflīģeļa. Tās skan citādi, to stīgas ir atklātas, uz šīm klavierēm iespējams improvizēt, spēlēt laikmetīgo mūziku. Maestro Raimonds Pauls gan, visticamāk, tās nespēlēs, jo viņa mūzika ir rakstīta koncertflīģelim,” atzīst A.Zagorska.
Kopējais klavieru augstums ir 4,70 metru, un, lai sasniegtu klaviatūru, pianistam jādodas pa speciāli izbūvētām kāpnēm. Klavieres būs iespējams spēlēt arī attālināti, gluži tāpat kā ērģeles. Koncertzāles atklāšanas koncertā Iveta Apkalna sēdēja lejā orķestrī un milzīgās ērģeles spēlēja, izmantojot konsoli.
“Mūsu ērģeles ir Hamburgas Elbas ērģeļu mazā māsa, turklāt tajās ir iebūvēta arī mežraga skaņa. Uz tām var spēlēt visu – no Baha līdz mūsdienu komponistiem. Iveta Apkalna ir lolojusi šīs ērģeles. Vācijas uzņēmumā “Johannes Klais Orgelbau” tapušās koncertērģeles ir vienīgās, kas mūsu valstī pieejamas koncertzālē, ne baznīcās. Mūsu mūzikas skolā būs arī ērģeļu klase, un bērni varēs nākt un tās spēlēt,” turpina A.Zagorska.
Var dzirdēt, kā čaukst konfekšu papīrītis
Būtiski, ka koncertzāles “Latvija” akustiskie rādītāji profesionāļu vērtējumā atzīti par izciliem. Iveta Apkalna pat feisbukā aicinājusi klausītājus koncerta laikā nečaukstināt konfekšu papīrīšus, jo šī skaņa ir dzirdama – tik lieliska ir jaunās koncertzāles akustika.Ventspils pašvaldība norāda, ka koncertzāles repertuāru veidos Latvijas labāko mūziķu priekšnesumi, kā arī ekskluzīvi un pirmreizīgi ārvalstu mākslinieku koncerti, tajos pēc iespējas izmantojot arī unikālos mūzikas instrumentus.
Koncertzāles sniegtās iespējas ļaus iedibināt jaunas tradīcijas reģiona kultūras dzīvē. Ventspils kultūras dzīves organizatoru izaicinājums būs radīt jaunus kultūras “produktus”, kā arī uzņemt pasaules klases māksliniekus un starptautiski nozīmīgas koncertprogrammas.
Krēslu musturs no suitu svārkiem
Koncertzāles Lielā zāle ir ar 578 skatītāju vietām, un tās krēslu audumam izmantoti suitu tautastērpa motīvi un krāsas. “Vislabākā akustika ir tur, kur sākas pacēlums – pirmajās trijās rindās,” skaidro Anna.
Turpretī Mazās zāles, kas tiek dēvēta arī par “Black Box”, viena no sienām ir atbīdāma un atverama, kas ļauj skatītājiem klausīties un vērot koncertus ne tikai zālē, bet arī no pagalma.
Ēkas otrajā stāvā nokļūstam Latvijā vienīgajā Mūzikas bibliotēkā, ar kuru mūs iepazīstina tās vadītāja Inga Aulmane. Tur pilsētas bibliotēkas krājums apvienots ar daļu no mūzikas skolas krājuma un atrodas grāmatas, diski, plates un notis.
Šī bibliotēka arī pirmā un vienīgā Latvijā sniedz tādu netradicionālu pakalpojumu kā mūzikas instrumentu noma. “Pagājušajā gadā pamēģinājām ar koklēm. Var pat sarunāt skolotāju, kas iemāca instrumenta spēles pamatus. Šo pakalpojumu ieviesām, jo mūzikas instrumenti ir dārgi, un, pirms cilvēks izlemj to iegādāties, nomājot var saprast, vai tas būs īstais un viņam piemērots,” tā I.Aulmane.
Bibliotēkas vadītāja aicina mūs apmeklēt arī klusuma telpu, kur, aizvelkot biezus aizkarus, var pasēdēt uz maisiem, uz mirkli atslēdzoties no skaņu pārpilnās pasaules.
Savukārt bibliotēkā izvietotajos klausāmrēslos iebūvēta audiosistēma, kas kopā ar krēsla formu rada koncertzāles efektu. Paredzēts, ka klausītājs klausāmkrēslam varēs pievienoties caur savu telefonu ar “Bluetooth”. “Krēsli ir ārā, salikti arī gaiteņos. Sāksim lietot, tad redzēsim,” saka bibliotēkas vadītāja, vedinot aplūkot arī lasīšanas zonu ar klavierēm (lai tepat var izmēģināt notis) un audiotelpu ar jaunākā modeļa dīdžeja pulti. Ventspils Mūzikas vidusskola sagatavos arī dīdžejus.
“Žalūzijas un katru lampiņu telpā var regulēt ar datora palīdzību. Strādāt šādos apstākļos ir visu sapņu piepildījums,” noslēgumā atzīst I.Aulmane. Par jaunās ēkas viedumu pārliecinājāmies jau pirmajā stāvā, pamanot, ka, no telpas izejot apkopējai, gaismas automātiski izslēdzas. Savukārt ierakstu studija atrodas ēkas trešajā stāvā, mums diemžēl to apmeklēt nebija iespējams.
Augustā koncertzālē “Latvija” sākās pirmās ekskursijas gida pavadībā. Turpmāk viesi tiks gaidīti divas reizes nedēļā – 15., 20., 22., 27. un 29. augustā. Maksa par ekskursiju ir 2,50 eiro personai, skolēniem, studentiem, senioriem, personām ar I un II grupas invaliditāti un viņu pavadoņiem – 1,50 eiro, bērniem līdz septiņu gadu vecumam ekskursija ir bezmaksas. Grupām, kas vēlas koncertzāli apskatīt ārpus izsludinātajiem laikiem, viesošanās jāpiesaka vismaz trīs dienas iepriekš, zvanot pa tālruni 26747707 vai rakstot uz e-pasta adresi: [email protected].
Kuģojot ar “Hercogu Jēkabu”
Viens no populārākajiem pilsētas tūrisma un atpūtas objektiem ir Ventspils brīvostas ekskursiju kuģītis “Hercogs Jēkabs”. No maija līdz oktobrim tas piecas līdz septiņas reizes dienā atiet no piestātnes Tirgus un Ostas ielas krustojumā. 45 minūšu vai stundas un piecu minūšu braucienā ir iespēja aplūkot Ventas upes grīvu, vecpilsētu un Ventspils brīvostas industriālo teritoriju un jūras vārtus.
Laiks paskrēja nemanot, vērojot gan Ventas rāmo plūdumu, gan trīs tiltus, ostmalas promenādi un govis, ostu ar celtņiem un kuģiem. Tuvojoties jūras vārtiem, kuģīša apkalpe brīdināja, ka tagad kuģīti mazliet vairāk šūpos, jo tas apgriezīsies, lai dotos atpakaļ uz piestātni. Ar saldējumu vai kādu citu ēdmaņu pasažieri uz kuģīša netiek ielaisti.
Pēc brauciena ar kuģīti vēl Ostas ielas promenādē aplūkojam krāšņos ziedu paklājus. 19. starptautiskajam ziedu paklāju festivālam, kas notika no 2. līdz 4. augustam Ventspils Pilsētas svētku laikā, lai atzīmētu nozīmīgo koncertzāles “Latvija” atklāšanu, pilsētas iedzīvotāji tika aicināti festivāla nosaukumam izvēlēties tēmu, kas saistīta ar mūziku. Apkopojot balsošanas rezultātus, konkursa komisija apstiprināja “Ziedu melodiju”.
Simtprocentīgi latvisks alus
Nedaudz pastaigājām pa Ventspils vecpilsētu un ātri paēdam pusdienas krodziņā “Ventiņkrogs”, lai tālāk dotos uz SIA “Užavas alus” ražotni. Lai gan ražotne atrodas 27 kilometrus no Ventspils, arī tās ieeju rotā govs skulptūra. Nu nevar ventspilnieki laikam nekādi iztikt bez govīm!
Mūs sagaida uzņēmuma direktore Irēna Pumpura. Viņa, stāstot par alus ražotnes tapšanu deviņdesmitajos, vairākkārt uzsver, ka ražošanas ēkas, kuru nu jau ir trīs, savulaik uzceltas vietā, kur bijusi pļava. Uzņēmums joprojām simtprocentīgi pieder Pumpuru ģimenei, lai gan daudzi citi Latvijas aldari pa šo laiku savu pārdevuši ārzemniekiem.
Pumpuru ģimene lepojas, ka tai ir izdevies saglabāt savu latvisko alus brūzi, kura pirmajā stāvā ir skaisti iekārtots veikals, kur var nopirkt gan uzņēmumā ražoto alu, gan suvenīrus. Turpat blakus atrodas arī ģimenes dzīvojamā māja. Ekskursija pa ražotni vienam cilvēkam izmaksā sešus eiro. Apmeklējumā iekļauta arī degustācija, kuras laikā katrs var iztukšot 0,3 litru kausu ar gaišo un tikpat lielu kausu ar tumšo alu. Bērniem līdz 18 gadu vecumam ekskursija ir bez maksas.
Jūrkalnes Tautas nams un Vētru muzejs
Jūrkalnes Tautas nams ir ap 1875. gadu celta un 2011. gadā restaurēta krogus ēka. “Remonta laikā atklājās, ka ēka varētu būt vēl vienu gadsimtu vecāka. Pie mums, Kurzemē, nebija tādu lielu muižas ēku, mums bija krogi,“ norādot uz 200 gadu veciem dēļiem, stāstījumu sāk Jūrkalnes Tautas nama vadītāja Kristīne Skrulle.
Mēs atrodamies kādreizējā manteļskurstenī, kur apakšā kurējās ugunskurs, bet augšā uz kokiem žāvējās desas un gaļa. “Un vēl es bērniem stāstu, ka te dzīvo 200 gadu veci zirnekļi,” piebilst Kristīne. Savukārt ēkas otrajā stāvā iekārtota izstāžu zāle. Tur notiek arī mākslinieku plenēri un akustiskie koncerti, kuru viens no aktīvākajiem rīkotājiem ir mūziķis Igo, kuram Jūrkalnē ir māja.
Otrajā stāvā atrodas arī Vētru muzejs. Kā stāsta Kristīne, muzejā nav savāktu krastā izskalotu lietu, bet tikai zem ūdens atrastas mantas. Eksponātus 90. gados vācis ūdenslīdējs un vēsturnieks Voldemārs Rains. Ekspozīcijā ietilpst arī nirēju ekipējums un atribūtika, foto un video materiāli no jūras dzelmes.
Muzeja telpa veidota kā kuģa tilpne, un iespaidu, ka atrodies uz kuģa, paspilgtina Kristīnes atskaņotais ieraksts, kā jūrā sākas vētra. Vētru muzejs tapis par Eiropas Savienības projekta līdzekļiem. Savukārt interneta dzīles vēsta, ka Vētru muzeja izveidei izmantoti Jūrmalas izstādes “Kuģi dzelmē” materiāli, kas līdz 2012. gadam bija aplūkojami Jūrmalas pilsētas muzejā un guva lielu publikas atsaucību. Pieaugušajiem strādājošajiem muzeja apmeklējums maksā vienu eiro, bērniem un pensionāriem – piecdesmit centu.
Kopā ar maģiskajām suitenēm
Etnogrāfiskais ansamblis “Maģie suiti” ar dziedāšanas svētkiem 10. augustā nosvinēja 60 gadu jubileju. Ansambli kopš 2000. gada vada Ilga Leimane. Tā sastāvā darbojas piecas enerģiskas, atraktīvas un uzņēmīgas dalībnieces, kurām ir liela vēlme parādīt savu lielo dziesmu pūru, uzmundrināt līdzcilvēkus, padarot ikdienu nedaudz krāšņāku un dvēselē bagātāku.
Jūrkalnē suitu dziedāšanas tradīcijas veidojušās ļoti sen. Garais suitu sauciens senos laikos skanējis vasaras svētdienu vakaros, kaimiņu meitām sapulcējoties. Nav pavadīts neviens saviesīgs pasākums, kurā sievas nebūtu apdziedājušas viesus.
Mūs no piecām suitu sievām sagaidīja un apdziedāja četras. Pirmo dziesmu viņas dziedāja četrbalsīgi, un tajā patiesi bija kas maģisks. Ar vienu no ansambļa dalībniecēm kopā gatavojām un cepām sklandu raušus ar vārītu kartupeļu un burkānu masas pildījumu.
Vēl suitu sievas mūs cienāja ar ķiļķēniem, kurus kāda no apmeklētājām nodēvējusi par pelmeņu ādiņām. Tos ēd kopā ar vārītām žāvētām ribiņām un krējumu. Pēc tik varen branga un garda paēdiena kopā ar suitu sievām gājām rotaļās, dejās un turpinājām savstarpēju apdziedāšanos kā arī nodziedājām kopdziesmu. Pasākums izvērtās tik sirsnīgs, ka suitu sievas nevēlējās mūs laist prom – būšot kas uz jubileju rasolu sakapā un galdu uzklāj.
Taču mūs vēl gaidīja līdz 20 metru augstais Jūrkalnes stāvkrasts ar uzrakstu un skatu platformu jeb “potēto Titāniku” (tā to dēvē suitenes). Arī mēs izmantojām iespēju tur uztaisīt pa fotogrāfijai Keitas Vinsletas stilā kā uz slavenā kuģa priekšgala.
Viesošanās pie suitu etnogrāfiskā ansambļa un kopīga ēdiena gatavošana katram ekskursijas dalībniekam izmaksāja astoņus eiro.
