Jelgavas Amatu vidusskolas audzēkņiem šis mācību gads bijis iespaidiem bagāts. 44 audzēkņiem un desmit pedagogiem bija iespēja doties “Erasmus+” programmas praksē uz Franciju, Itāliju, Spāniju, Angliju, Vāciju, nākamajā gadā iecerēta prakses iespēja arī Maltā.
Tuvāk iepazīst jūras veltes
Uz Malagas Profesionālās izglītības centru Spānijā praksē mēneša garumā devās divas II kursa topošās pavāres, kā arī divas IV kursa maizes un miltu konditorejas izgatavošanas speciālistes skolotāju Ligitas Ziemeles un Nadeždas Lāces vadībā. “Meitenes strādāja vecpilsētas restorānos. Virtuvītes nebija pārāk lielas, bet jaukas. Kā jau Spānijā, zāles restorānos visu laiku ir pilnas,” audzēkņu praksi raksturo L.Ziemele. Audzēknes un skolotājas dzīvoja desmit piecpadsmit minūšus gājiena attālumā no jūras, pēc prakses bija iespēja baudīt dabu, tika apmeklēts botāniskais dārzs, senās pilis, apgūti spāņu valodas pamati. Kā piebilst skolas direktore Edīte Bišere, maiznieku meitenēm gan grūti nokomplektēt praksi, kas pilnībā atbilstu specialitātei.
Topošā konditore Agnese Stūrmane stāsta, ka guvusi jaunu pieredzi. “Iemācījāmies dažus spāņu virtuves ēdienus,” viņa min piemēru. Savukārt topošā pavāre Samanta Kleine stāsta, ka apguvusi, kā var ātri pagatavot salātus, bijis jāstrādā ar jūras produktiem, kas šajā vietā ir īpaši cieņā. Jaunietēm tika noorganizētas brīvā laika aktivitātes ar citu valstu jauniešiem. “Spānijā ir daudz draudzīgāki, atsaucīgāki cilvēki, pārsvarā visi runā spāniski, angliski nerunā, bet mums ar komunikāciju nebija problēmu. Arī ģimenēs, kur dzīvojām, bija viegli saprasties,” atzīst meitenes.
Skolotāja N.Lāce, teic: “Mēs visi bijām pārsteigti, ka uzņemošā organizācija bija tik labi nodrošinājusi prakses norisi, viss notika ļoti raiti un bez aizķeršanās. Dzīvojām Malagā, kas ir pilsēta pie jūras ar ļoti skaistu arhitektūru, vecpilsētu. Meitenēm bija iespēja gūt profesionālo pieredzi, kā strādā spāņi. Liels ieguvums, ka bija padomāts par viņu brīvo laiku. Man šķiet, ka tādā vecumā iespēja jauniešiem redzēt tik daudz – citu valsti, gūt darba pieredzi, komunicēt ar citu valstu cilvēkiem – ir ļoti neatsverams ieguldījums viņu attīstībā. Tas nebija viegli, bet arī ieguvums ir ļoti liels.”
Cits mācību process
Praksē uz Komo Profesionālās izglītības centru Itālijā devās IV kursa maizes un miltu konditorejas izgatavošanas speciālistes un skolotāja Olga Smirnova. “Mūsu meitenes ir brīnišķīgas, ļoti atbildīgas, disciplinētas. Pa to laiku, kamēr bērni strādāja, es apmeklēju skolu, piedalījos stundās. Paliekošā vērtība no mācībām – iepazīt citādu mācību procesu, receptūras. Neredzēju, ka bērni nodarbību laikā izmantotu mobilos telefonus, viņi izrādīja ārkārtīgi lielu cieņu pret skolotāju.” Audzēkne Beāte Neimane teic: “Skola bija ļoti interesanta, priekšmeti līdzīgi kā mums, bet vēl klāt kā relaksācija bija masāžas.” Jaunietei patikusi arī vietējo iedzīvotāju draudzīgā attieksme un smaidīgums.
Praksi Itālijā aizvadīja arī topošās mazumtirdzniecības komercdarbinieces un skolotāja Larisa Karpova. “Bija meitenes, kas pirmo reizi devās uz ārzemēm. Protams, nebija vienkārši, bet otra puse mūs ļoti labi uzņēma. Pirmo nedēļu skolā vērojām angļu valodas un mārketinga stundas. Pēc tam katra meitene devās uz savu prakses vietu. Mums tika piedāvāta ļoti laba kultūras programma,” viņa piemetina. Piemēram, kāda meitene strādāja ar imigrantiem, kam bija nepieciešamība pagarināt vīzu.
Vācieši disciplinētāki
Prakses pieredzi Leipcigā Vācijā, kur to nodrošināja organizācija VITALIS, guvuši 12 jaunieši (frizieru, “Jauniešu garantijas” viesmīļu un datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu iestatītāju jaunie speciālisti) un trīs viņu pedagogi – Aina Tāluma, Olga Panfjorova un Valerijs Laguns.
Skolotājs V.Laguns praksē pavadīja metālapstrādes puišus. “Devāmies uz mācību kompleksu ciematiņā Šķeidica. Šinī ciematiņā jaunieši strādāja, mācījās, guva pieredzi, sadraudzējās ar dažādu valstu audzēkņiem. Mēs arī ar skolotājiem pārrunājām, kā katrā valstī notiek mācības. Vācijā audzēkņi ir saprotoši, mācīties griboši, nav tādi mazliet vaļīgi kā pie mums,” pedagogs secina. Viņa audzēkņiem paralēli praksei tika piedāvāta ļoti piesātināta kultūras dzīve, viņi piedalījās sporta aktivitātēs, devās ekskursijās uz Berlīni. VITALIS arī dod iespēju par minimāliem līdzekļiem apmeklēt Berlīnes kultūras objektus. Jauniešiem bija iespēja redzēt gan Berlīnes kultūrvēsturisko daļu, muzejus, gan mūsdienu pilsētu, parlamentu, uzzināt par tā darbību. “Man ļoti patika Berlīnes dzelzceļa stacija, kas ar savu grandiozo arhitektūru un metāla konstrukciju apjomu radīja vērienīgu iespaidu.”
Topošais metinātājs Ulrihs Rēdmanis stāsta: “Pirmajā nedēļā ieguvām pieredzi metināšanā ar MIG un MAG iekārtām, otrajā nedēļā ieguvām pamatus darbā ar 3D printeriem. Skolotāji bija ļoti atsaucīgi. Pati programma bija izveidota ļoti laba, viss bija izplānots – katru dienu mums tika uzdoti darbi, tā ka darba stundās nebija daudz brīva laika. Labi izplānots bija arī mūsu brīvais laiks, apskatījām Berlīni, Leipcigu.”
Frizieru skolotāja O.Panfjorova vērtē, ka Leipcigā redzētās frizētavas ir praktiski tādas pašas kā Latvijā. Jaunu pieredzi praksē guva topošā speciāliste Liāna Puhaļska. “Pirmajā nedēļā frizētavā mūs pie klientiem nelaida, skatījāmies, kā strādā frizieri. Viņi visu darīja ļoti veikli, vīriešu griezumu varēja izveidot 15 minūšu laikā. Interesanti, ka tur nebija pierakstu kā pie mums – cilvēki atnāk, izņem numuriņu un gaida savu kārtu. Vienlaikus viens frizieris var apkalpot vēl trīs četrus klientus, stundas laikā katrs pieņēma piecus sešus cilvēkus. Otrajā nedēļā mūs jau laida pie klientiem, apguvām jaunākās krāsošanas tehnikas, griezumus. Tas mums jau bija iemācīts, bet nedaudz atšķīrās tehnikas,” tā Liāna.
Pieredze dažāda
Jau trešo gadu Amatu vidusskolas jaunieši devās praksē uz Angliju. Praksi Portsmutas apmācību centrā izgāja četri audzēkņi pedagogu Astras Klāsenas un Madaras Dreimanes vadībā. “Anglijā bijām ar pavāriem un konditoriem. Patika jau pirmajā dienā. Visu prakses uzņēmumu vadītāji uzsvēra, ka viņiem ļoti patīk, kā darbojas mūsu audzēkņi, un grib, lai viņi paliktu strādāt,” lepojas skolotāja M.Dreimane. Topošā pavāre Kitija Siliņa priecājas par gūto pieredzi kafijas dzērienu, kā arī brokastu un lanča gatavošanā. Pretēji citām prakses uzņemošajām organizācijām Anglijā brīvais laiks bija jāplāno pašiem. “Jauniešu pieredze braucienos ir dažāda. Ja salīdzinām Itāliju ar Vāciju, Itālija ir daudz dārgāka. Savukārt Anglijā visi nosacījumi ir ļoti strikti – CV jāaizpilda pēc Eiropas Savienības parauga, līgumi jāizstrādā, vēstules jāuzraksta. Itālijā tā nav, un Itālijas uzņemošā puse uzņemas arī pilnu atbildību par mūsu audzēkņiem,” vērtē skolas direktore. Savukārt Ēriks Mantuls guvis interesantu pieredzi nakts maiņās maiznīcā. Viņš arī interesanti pavadīja brīvo laiku pilsētā.
Skolotāja Astra Klāsena dalās savā pieredzē. “Man bija tā lieliskā iespēja tikties ar uzņemošās organizācijas pārstāvjiem, kuri jau ilgstoši strādā ar vērtēšanas sistēmu, kas nodrošina audzēkņu iegūto zināšanu atpazīšanu visā Eiropā. Pie tā tiek strādāts katrā valstī, kas dodas šajos “Erasmus” pieredzes apmaiņas braucienos. Arī mēs Latvijā vēlamies šādu sistēmu ieviest, līdz ar to pieredze runāt ar Anglijas pārstāvjiem ir ļoti vērtīga. Guvu daudzus labus padomus. Šī sistēma vēl nav pilnīgi oficiāla, tā darbojas ieteikumu līmenī, bet ar to jau strādā ļoti daudzas skolas arī Latvijā. Arī mūsu audzēkņiem šī sistēma tiek izstrādāta. Papildus “eiropasei” tiek pievienota arī šī izvērtējuma lapa,” stāsta A.Klāsena.
Strādā ātri un daudz
Amatu vidusskolas audzēkņi devās arī uz trijām skolām Francijā. Skolotāja Gaļina Zvaigznone ar četrām apģērbu specialitāšu meitenēm devās uz Marī Amatu vidusskolu pašā Parīzes centrā. “Šajā skoliņā mācās tikai drēbnieki un šuvēji, piedalījāmies apģērbu izgatavošanas un konstruēšanas praksē,” stāsta G.Zvaigznone un piemetina – labi, ka ielidojušas brīvdienās, jo bija iespēja izbaudīt Parīzi, tās arhitektūru, apmeklēt Versaļas pili, Luvru, Dievmātes katedrāli, lai ar pirmdienu sāktu kopīgās praktiskās mācības ar franču kolēģiem un audzēkņiem. Meitenēm bija jāuzšuj žakete. Audzēkni Alisi Endzeli pārsteidzis, ka skolā ir mašīna, kas izgriež detaļas, jo ierasts to visu darīt rokām. “Līdz ar to viņiem viss ātrāk iet uz priekšu. Frančiem visu vajag ātri. Mēs esam pieraduši, lai ir kārtīgi, viņi to visu dara uz aci,” tā meitene. Franči ir ļoti uzstājīgi, ka jārunā viņu valodā, tāpēc mūsu meitenēm noveicies, ka blakus bijusi tulce, kas māk krievu valodu.
No vizāžistu grupas uz Nantērras Frizieru un estētikas institūtu devās četras audzēknes. “Tas laiks, ko pavadījām skolā, lai arī tā bija tikai stundu vērošana, bija pietiekams, lai saprastu, kā notiek mācību process un kāda ir sistēma, lai kļūtu par vizāžistu šinī skolā. Tā būtiski atšķiras no kārtības Latvijā. Pirmkārt par mācībām ir jāmaksā ļoti liela summa, un mācību process ir sadalīts līmeņos. Vispirms ir jāiegūst vispārējā skaistuma speciālista diploms, un tikai tad var tālāk pretendēt uz vizāžista profesiju. Šī atšķirība jau mums likās ļoti interesanta. Pirmajās dienās bija sadarbība ar šūšanas skoliņu, bija iespēja doties vēl uz citu skolu apmeklēt defilē šovu – vērojām, kādi tērpi tiek šūti, kāds ir grims. Mums bija sagādāta ļoti plaša kultūras izglītojošā programma,” stāsta skolotāja Gundega Ziediņa. Audzēkne Sanda Konstantinova priecājas par iespēju apskatīt “Monu Lizu”, bet Sarmīte Kravale uzteic skolēnu attieksmi pret mācībām un savstarpēju palīdzību.
Savukārt uz Ruelmalmezones Apmācību centru devās lokmetinātāji un metālapstrādes studenti skolotāja Mārtiņa Ziemeļa vadībā. Lai arī divas nedēļas pirms prakses Francijā saslimis metālapstrādes skolotājs, kuram bija jāuzņemas jelgavnieku apmācība, prakse tomēr notika, pievienojot jauniešus Santehnikas nodaļas studentiem, kuri arī apgūst metināšanu. “Puikām nekas tāds līdz šim nebija bijis, bet puiši bija ļoti apķērīgi, viņiem ļoti labi sanāca. Skolotāji pat brīnījās, vai tiešām puikām nav bijusi iepriekšēja pieredze ar cauruļu lodēšanu,” ar savējiem lepojas M.Ziemelis. Audzēknis Artūrs Šulmeisters atzīst, ka daudz ko varēja no frančiem iemācīties, bet šo to jelgavnieki iemācījuši frančiem.
