Latvijā augstākās izglītības jomā tagad visi tiecas sekot Rietumu pieredzei, kas bieži vien virzīta uz šauru prakticismu.
Latvijā augstākās izglītības jomā tagad visi tiecas sekot Rietumu pieredzei, kas bieži vien virzīta uz šauru prakticismu. Bet tādējādi varam pazaudēt akadēmisko pamatu, zināšanu humanitāro ievirzi, uzsver viens no tikko Jelgavā notikušās starptautiskās izglītības jautājumiem veltītās konferences dalībniekiem Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Humanitārā institūta direktors Jānis Ābele.
Vakar Lauksaimniecības universitātē beidzās LLU Humanitārā institūta Pedagoģijas katedras rīkotā divu dienu konference, kas bija veltīta sadarbības un kompetences jautājumiem izglītībā. Tajā piedalījās vairāk nekā 20 augstskolu pārstāvju no Krievijas, Lietuvas, Polijas, Šveices, Vācijas un Latvijas.
Uzmanības centrā bija izglītības problēmas laukos, jo pētījumi rāda, ka tikai četriem procentiem lauku iedzīvotāju ir augstākā izglītība. Taču tieši lauku attīstība pašlaik ir pārkārtojama, pamatojoties uz intelektuālo potenciālu. Diemžēl cits pētījums rāda, ka no vairākās LLU fakultātēs aptaujātajiem studentiem tikai 11,6 procenti savu dzīvi nākotnē saista ar laukiem, bet 62 procenti uzskata, ka dzīve laukos nav perspektīva, jo tur valda bezdarbs un depresija.
Konferencē gan plenārsēdēs, gan pedagoģijas, psiholoģijas, filosofijas, sociālās un mākslas sekcijās profesori un citi augstskolu mācībspēki aplūkoja ļoti plašu ar izglītību saistītu jautājumu spektru. Lūk, kā šo domu apmaiņu vērtē LLU Humanitārā institūta direktors Jānis Ābele:
– Manuprāt, konference bija izdevusies. Tās gaitā tika iezīmētas izglītības attīstības tendences pasaulē un arī Latvijā. Viena no tām – izglītības attīstība profesionālisma virzienā, kas savā ziņā var novest līdz strupceļam. Katrā specialitātē zināšanas ik pa septiņiem gadiem noveco. Turklāt katram cilvēkam aptuveni piecas reizes savā dzīvē iznāk mainīt profesionālo nodarbošanos atbilstoši tirgus prasībām. Taču vieglāk to izdarīt tad, ja pamatā ir pietiekami laba akadēmiskā izglītība. Tāpēc vispirms nepieciešams apgūt prasmi mācīties. Otrkārt, mācīšanās jāsamēro ar morāles normām, jo profesionālā kompetence bez morāles var novest pie visatļautības. Ir jāapzinās, ka izglītības attīstībā mums ir pašiem sava pieredze, kas daudzās jomās ļauj pat aizsteigties priekšā rietumniekiem.