Ap trīsdesmit Emburgas un tās apkārtnes iedzīvotāju trešdienas vakarā pulcējās Salgales pagasta pārvaldē uz sapulci, ko, smēlušies ideju no kaimiņiem Jelgavas novadā, 2013. gada budžeta pieņemšanas priekšvakarā rīkoja Ozolnieku novada administrācija. Pasākuma mērķis bija apkopot iedzīvotāju idejas par to, kur vajadzētu ieguldīt pašvaldības naudu.
Malkas iegāde Salgales pagasta iestāžu vajadzībām – 9500 latu, Garozas skolas telpu remonts – 41 675 latu, Garozas skolas teritorijas labiekārtošana – 103 100 latu, Salgales pamatskolas jumta rekonstrukcija – 41 335 latu, Brāļu kapu sakopšana Salgalē – 4000 latu – šīs ir nozīmīgākās nākamgad Ozolnieku novadā plānotās investīcijas, kas paredzētas Salgales pagastam. Sapulcējušies iedzīvotāji novada administrācijas plānu lietderību neapstrīdēja, bet piebilda, ka Emburgai vēl vajadzētu tīrāku ūdeni, ielu apgaismojumu un kaut minimālu medicīnisko aprūpi. Gribētu dzīvokļus ražotnes darbiniekiemSociālā aprūpētāja Sandra Zvejniece aktualizēja problēmu par pašvaldības īpašumā esošajām, taču pagalam nolietotajām dzīvojamām mājām, kādas atrodas arī Emburgā. Novada izpilddirektors Pēteris Veļeckis minēja, ka loģiski būtu vienu otru dārgi remontējamu nomales māju nojaukt un iedzīvotājus pārcelt uz ciema centru, taču bieži vien to neļaujot cilvēciski apsvērumi. Piemēram, cilvēks vecajā mājā dzīvojis visu mūžu, tai līdzās iekopts dārzs, blakus aug koks, zem kura viņš ir atzinies mīlestībā… Saistībā ar dzīvojamo fondu Salgales pagasta uzņēmēja Kristīna Meikulāne jautāja, vai pašvaldība varētu Emburgā uzbūvēt dzīvojamo māju. Pirms četriem gadiem viņas ģimene šurp pārcēlās no Rīgas un izveidoja dārzeņu pārstrādes uzņēmumu «Lejnieki Eko». Uzņēmēja teic, ka varētu attīstīt savu ražotni, pieņemt jaunus darbiniekus, bet tiem neesot kur dzīvot. «Emburgā ir brīnišķīga skola, mūzikas skola, dzīves vide ģimenēm ar bērniem būtu ļoti piemērota,» sacīja K.Meikulāne. P.Veļeckis skaidroja, ka pašvaldībai būtu iespējams būvēt dienesta viesnīcu, kurā cilvēks var dzīvot ilgāku laiku, taču pašvaldības dzīvokļi pienākas tikai ļoti ierobežotam personu lokam. Ūdensvada atjaunošana prasītu lielus līdzekļusSavukārt ūdensvada atjaunošanai, pēc P.Veļecka teiktā, nepieciešamas lielas investīcijas – viss esot atkarīgs no tā, kāda nākotnē būs iespēja saņemt līdzfinansējumu. «Nereti lauku iedzīvotāji saka: «Mēs maksājam zemes nodokli, bet pašvaldība nav nākusi pretī.» Taču novada pašvaldības lielāko ieņēmumu daļu dod nevis šis, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis,» skaidroja izpilddirektors, ar to liekot saprast, ka nozīmīgāku pašvaldības ieņēmumu daļu rada iedzīvotāji, kuri strādā labi atalgotu darbu Rīgā. Emburgas iedzīvotājs pedagogs Edgars Pavlovičs minēja, ka Salgales pagastā vajadzētu vairāk attīstīt tūrismu. Tika uzsvērts, ka viens no tuvākajiem pagastiem tūristu daudzapmeklētajai Rīgai ir Emburga, kur var apskatīt, kā klājas Latvijas laukos.Priecīgi par pievienošanos Ozolnieku novadam Vairāki sapulces dalībnieki sūdzējās, ka viņiem trūkst informācijas par to, kas notiek novadā. Pašvaldības priekšstāvji piekrita, ka ar informāciju pašvaldības mājas lapā internetā, kā arī pašvaldības mēnešizdevumu «Ozolnieku Avīze» tiešām varētu būt par maz. Tika apsolīts, ka tūlīt pat Emburgā tikšot novietots ziņojumu dēlis. Pensionārs Antons Jaks sapulces beigās atzina, ka trīs gados, kopš Salgales pagasts pievienots Ozolnieku novadam, dzīve gājusi uz augšu. Tomēr ar iedzīvotāju viedokļa uzklausīšanu pašvaldība varētu būt naskāka. «Simtreiz kritizētais Jelgavas novada vadītājs Ziedonis Caune jau ir apbraukājis visus sava novada pagastus, bet jūs tikai tagad sākat to darīt!» sacīja A.Jaks. Novada sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Kairiša vien piebilda, ka iedzīvotāju vēlmi pēc tādām sapulcēm uzzinājuši, aptaujājot sabiedrību. Vakar līdzīga sapulce tika rīkota Garozā, bet 14. novembrī tāda būs Ānē, 15. novembrī – Brankās, savukārt 22. novembrī – Ozolniekos.
