Pēc panākumiem Parīzē jaunie pianisti turpina gatavoties klavierspēles eksāmenam Jelgavas Mūzikas vidusskolā.
Par ļoti labajiem Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēkņu panākumiem starptautiskā pianistu konkursa «Concours Musical de France 2011» (CMF) finālā «Ziņas» jau informēja. Nu, kad Laura Anna Badūne, Aldis Kalns un Kristiāna Podniece par labāko klasiskās mūzikas sniegumu katrs savā grupā no Parīzes pārveduši pirmās pakāpes diplomus un medaļas, bet skolotājas meita Elēna Undīne atgriezusies ar konkursa Lielo balvu džeza mūzikā, iespaidos dalījās jauno pianistu audzinātāja Jelgavas Mūzikas vidusskolas klavieru skolotāja Edīte Ziemele.«Kaut mūsējie ļoti labi nospēlēja pusfinālā (marta beigās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notika starptautiskā konkursa Baltijas pusfināls – red.), es pati, zinot, kāda būs konkurence finālā, uz tik labiem rezultātiem necerēju. Par Lielo balvu «Prix CMF» jau nu noteikti nedomāju. Un to, ka visiem savā grupā būs pirmās vietas, arī neparedzēju,» atzīstas pedagoģe E.Ziemele. Konkursu «Concours Musical de France», ko 1979. gadā dibinājusi franču pianiste Žinete Gobēra, jaunā latviešu klavierskolotāja jau paguvusi iepazīt 2006. gadā, kad konkursa finālā Parīzē otro vietu ieguva Krista Rebeka Bredšova – E.Ziemeles toreizējā audzēkne Jāzepa Mediņa Mūzikas skolā Rīgā.«Arī šoreiz izvēlētie skaņdarbi audzēkņiem patika, stundās bērni spēlēja ar prieku un aizrautību, un man šķita, ka rezultātam veiksmīgas spēlēšanas gadījumā vajadzētu būt labam,» pirms fināla domājusi jauno pianistu skolotāja E.Ziemele.– Vai šoreiz atšķirībā no konkursa 2006. gadā bija kādi jauninājumi?Lielu iespaidu atstāja pati zāle, kur konkursantiem nācās uzstāties, – milzīga apaļas formas skatuve ar lielām ērģelēm aizmugurē. Skatuves vidū – gaismas stars ar klavierēm centrā… Bet izmēģināt tieši šo instrumentu un zāli nevienam dalībniekam iepriekš nebija ļauts.Bija vēl kāda īpatnība. Pierasts, ka konkursa norises laikā mēs ar audzēkni stāvam «aiz durvīm» un gaidām savu kārtu uzstāties, kā tas bija arī pasākuma pusfinālā Latvijā. Parīzē turpretī bija iespēja dzirdēt visu pārējo attiecīgā līmeņa (vairāk nekā 400 finālistu sacentās dažādos sagatavotības līmeņos un vecuma grupās – red.) pianistu spēli. Interesanti bija arī tas, ka katrs dalībnieks, nospēlējot programmu, dažas minūtes pēc priekšnesuma saņēma savas uzstāšanās DVD ierakstu.– Vai iespēja dzirdēt konkurentus spēlējam atstāja kādu iespaidu uz jelgavnieku sniegumu?Grūtākais ir neietekmēties no citiem dalībniekiem. Viens varbūt spēlē daudz ātrāk, otram ir savādāka dinamika vai citas nianses – mums toties jānospēlē tieši tā, kā pašiem iecerēts, lai parādītu savas stiprās puses. Katrā konkursā vajadzīgs kāds «knifs», ar ko izcelties un būt īpašam, «aizķert» žūriju.– Spriežot pēc rezultātiem, izdevās?Tagad varu atklāt, ka gadās pat kuriozi. Šoreiz žūrijas prioritāte bija ātrie tempi, ko iepriekš nevarēja prognozēt. Un te nu bija pārsteigums man pašai – Kristiāna Podniece uziet uz skatuves un nospēlē Kloda Debisī «Soli līdz virsotnei» divreiz ātrāk, nekā biju dzirdējusi jebkurā no mūsu nodarbībām klasē. Pirmajā brīdī aiz izbrīna es pat parunāt nevarēju. Pēc konkursa Latvijas pārstāve žūrijā Irēna Ozoliņa (pavisam bija eksperti no sešām valstīm) pienāca klāt un uzslavēja par brīnišķīgo Kristiānas tempu…– Tātad iespēja dzirdēt kolēģu priekšnesumus tomēr līdzēja?Droši vien, vismaz Kristiānai pašai citu loģisku pamatojumu šādai pēkšņai tempa maiņai pēcāk nebija. Varbūt orientēties situācijā līdzēja arī pieredze, kas Mūzikas vidusskolas sestklasniecei Kristiānai Podniecei, protams, ir lielāka nekā Laurai Annai Badūnei un Elēnai Undīnei Ziemelei, kas tikai šogad pēc sagatavošanas grupas startēs pirmajā klasē, vai Aldim Kalnam, kurš gatavojas pirmo klasi beigt. Tomēr arī jaunākie nospēlēja tīri un vēl labāk nekā pusfinālā, par ko liecina arī rezultāti.– Nu var gatavoties vasaras atpūtai?Kur nu, jau šonedēļ Jelgavas Mūzikas vidusskolā eksāmeni, kur Parīzes braucējiem būs jāspēlē četri pavisam citi skaņdarbi.
