Gaidāmais Mēness uzbrukums Saulei šonedēļ sēja drudzi visās valstīs un kontinentos.
Gaidāmais Mēness uzbrukums Saulei šonedēļ sēja drudzi visās valstīs un kontinentos. Cilvēki prātoja par gaidāmo pasaules galu, milzu plūdiem, zemestrīcēm, katastrofām… Tūristu pūļi pārklāja aptumsuma zonas, maksāja milzu naudu, lai to redzētu divkārt un trīskārt. Vieni taisīja biznesu ar brillēm, citi – ar tortēm vai teleskopiem. Acis izvalbījuši, tūkstošiem fanu pielūdza Lielo nezināmo. Pavisam ikdienišķa dabas parādība pārvērtās elkā, lieku reizi atgādinot, cik aizspriedumains un no stereotipiem atkarīgs ir mūsdienu cilvēciņš. Astronomi, astrologi un dažādi pareģoņi iekļuva topā. Tos uzklausīja, respektēja, lai pēc tam aizmirstu līdz nākamajai masu histērijai.
Statistiķi pasteidzās apgalvot, ka Saules aptumsumu novērojuši 2 miljardi pasaules iedzīvotāju. Ne vairāk un ne mazāk. Gluži kā mūsu valdība, kas tūliņ pēc referenduma idejas uzvirmošanas nosauca tā sarīkošanas izdevumus – 1 miljons latu. Ne mazāk un ne vairāk. Nekādi aprēķini, protams, nav vajadzīgi. Tāpat kā valdības iecerētajai augstskolu reorganizācijai, kuras projekts ietilpināts dažu rindiņu lapelē. Prāta aptumsumu piedzīvoja Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis, kas vienubrīd pēla valdību par nedemokrātismu (tad, kad runa bija par divu augstskolu apvienošanu), bet otru brīdi tās lēmumu dēvēja par glābiņu izglītības sistēmai un Latvijas valstij kopumā (tad, kad runa bija par mazākās augstskolas pievienošanu lielākajai). Argumentētu pamatojumu augstskolu reorganizācijai tā arī nav izdevies sagaidīt ne no vienas amatpersonas. Izglītības ministre gan sarunā ar Latvijas Universitātes pasniedzējiem, gan televīzijas tiešraidē atgādināja 1. kursa studenti, kas nav nokārtojusi eksāmenu – neviena sakarīga teikuma.
Dīvainas lietas Saules aptumsuma ietekmē norisinājās Valsts kancelejā, kur ar tiesas lēmumu deviņi darbā atjaunotie (bijušie) darbinieki tiesas izpildītāju pavadībā staigāja šurpu turpu, lūdzot viņus iepazīstināt ar darba pienākumiem. Kā zināms, lielākā daļa no pagājušajā gadā nelikumīgi atlaistajiem VK darbiniekiem pašlaik ieņem augstus amatus ierēdniecības sistēmā un saņem arī atbilstošu algu. Protams, viņiem tiks izmaksāta kompensācija par apmēram pusotru gadu ilgu periodu. Tagad «atjaunotie» strādā divās vietās. Kā viņiem tas izdodas, darba devēju neinteresē. Nodokļu maksātajiem ir jābūt pateicīgiem vismaz par to, ka no jauna pieņemtie ierēdņi nepieprasa atmaksāt izdevumus, kas radušies, pārvietojoties no vienas darbavietas uz otru vairākas reizes dienā un tā dienu no dienas.
Kamēr valdības lēmumi, kas saistās ar pensionāru saimes vai izglītības sistēmas reorganizāciju, tiek pieņemti dažu dienu vai pat pāris stundu laikā, jau labu laiku tiek muļļāta ministriju pārlieku daudzo spēkratu problēma. Ministrijas meklē (un pagaidām nav atradušas) argumentus, kas pamatotu viņu braucamapetīti. Lai gan tiek runāts par četrām automašīnām katrai ministrijai, Ārlietu un Tieslietu ministrija grib paturēt desmit, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – deviņus spēkratus. Grib. Jautājumā par referenduma sarīkošanu finansu ministram nekādu neskaidrību nav (tas maksās 1 miljonu latu), bet cik varētu ietaupīt, samazinot ministriju autoparku, E.Krastiņš gan nezina. Tāpat nav nekādu ziņu, cik varētu ietaupīt, «pārskatot» vadības līgumus un Saeimas un Ministru kabineta autobāzu vietā izveidojot vienu. Kas to lai zina?
