Domas dalās – vienam šķiet, ka laulībām nākotnē vairs nebūs nekādas nozīmes, jau tagad tās vairs nav nemaz tik bieža parādība; dažs tomēr ir pārliecināts, ka bez kāzām neiztiks.
Domas dalās – vienam šķiet, ka laulībām nākotnē vairs nebūs nekādas nozīmes, jau tagad tās vairs nav nemaz tik bieža parādība; dažs tomēr ir pārliecināts, ka bez kāzām neiztiks.
Vēlēdamies padarīt visu arvien neparastāku, pāri laulājas dažādas vietās un netradicionālos veidos, pat ar apģērbu tiek eksperimentēts uz nebēdu. Varbūt Latvijā tas vēl nav tik ļoti jūtams, vien kāds izņēmums savā kāzu dienā nolec no tilta ar gumijām vai izmēģina, kā ir kāzu kleitā nokļūt uz zemes ar izpletni. Taču ziņās no aizrobežas valstīm ne reizi vien dzirdami stāsti par īpatnējām laulībām, kur jaunais pāris izvēlējies netradicionālu precību vietu, likdams arī mācītajam doties, piemēram, pirtī. Vai kāzas nākotnē kļūs par cilvēku izdomas svinībām un katrs sevi cienošs pāris centīsies salaulāties pēc iespējas interesantāk? Varbūt tās izzudīs vispār, jo vismaz Latvijā precību skaits arvien samazinās? Neglābj pat iespējas savās kāzās eksperimentēt ar svinību veidu.
Arī vecāka gadagājuma cilvēki vairs īpaši nebrīnās, ja kopā dzīvo pāri, kas ne tikai nav salaulājušies, bet pat netaisās to darīt. Tā cilvēki dzīvo arvien vairāk, kā mēdz teikt, pasaule pierod pie visa. Tomēr, sarūkot laulību skaitam, Latvijā samazinās arī dzimstība. Lielākoties gan tajā vaino ekonomiskās krīzes padziļināšanos, tomēr bez vainas nav arī laulību nestabilitāte. Arī Latvijas Labklājības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārskatā uzsvērts, ka arvien vairāk cilvēku dzīvo kopā bez laulības reģistrācijas. Savukārt uz 1000 reģistrētām laulībām, piemēram, 1994. gadā bija 727 šķirtas. Tas nevēlami iespaido ne tikai demogrāfisko situāciju, bet arī tautas veselību. Ģimenes sairšana paaugstina saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām, ļaundabīgiem audzējiem, tuberkulozi un diabētu, kā arī paaugstina pašnāvības risku. Stress vājina visas organisma aizsargsistēmas.
Tomēr skaidrs, ka laulības no stresa un slimībām neglābs. Daudzi uzskata, ka šodienas precību lielākais mīnuss ir vai nu pārlieku liela domāšana pirms to noslēgšanas, vai gluži otrādi – laulāšanās pēkšņi un nepārdomāti, ar pārliecību, ka pēc tam jau varēs izšķirties.
Līga, apprecējusies pirms pusgada, uzskata:
– Arī mūsdienās un nākotnē cilvēki vēlēsies savas attiecības noformēt oficiāli. Neticu, ka laulības varētu izzust kā parādība, jo cilvēkiem ir pārāk svarīgi justies stabili, ļoti būtiska ir pārliecība, ka arī mīļotais uzņemas atbildību ģimenes dzīvi.
Cits jautājums, vai precībām būs tāda nozīme kā agrāk, kad tas bija goda un cieņas jautājums, – apprecēt konkrētu slāni pārstāvošu meiteni vai puisi.
Kā gan jauniešiem var pazust vēlme precēties? Cilvēks taču grib justies laimīgs kopā ar savu vīru vai sievu, vēlas bērniņus. Lai veiksmīgi veidotu kopdzīvi, laulības ir nepieciešamas. Daudzi gan šādam viedoklim noteikti nepiekrīt, bet, manuprāt, vienmēr būs tādi, kas gribēs laulāties. Ja šiem cilvēkiem izdosies satikties, kāzas būs.
Gints, students:
– Man šķiet, ka tam vairs nav nozīmes – precējies vai ne. Kaut gan es zinu gadījumus, kad jauns vīrietis, meklējot darbu, uzvelk laulības gredzenu, lai šķistu, ka viņam ir stabili iekārtota dzīve – sieva, bērneļi un neinteresē izpriecas. Ģimene it kā garantē, ka viņš vairāk laika veltīs darbam, jo būs jāaprūpē sieva un bērni. Cik esmu dzirdējis, ar sievietēm ir citādi. par viņām uzskata, ka laulības dzīve darbam traucē – bērni slimo, vīram ēst jātaisa, zeķes jāmazgā …
Tomēr domāju, ka laulības savu milzīgo nozīmi ir zaudējušas. Neviens vairs nemeklē bagātu vecāku meitas un neaizliedz viņām precēties ar nabadzīgiem puišiem. Arī neprecētiem kopā dzīvot vairs nav nekāds kauns. Turklāt daudz ko nosaka ekonomiskais stāvoklis. maz ir tādu pāru (īpaši jauniešu), kas šodien var atļauties apprecēties, labāk nolemj vienkārši dzīvot kopā. Un tad parasti rodas daudz steidzamāku vajadzību par kāzu organizēšanu.
Varbūt kaut kādā mērā mūsdienu cilvēki ir kļuvuši arī neuzticīgāki – kāpēc gan precēties, ja pēc tam vēl būs jāmaksā nauda par šķiršanos. Neviens vairs īsti netic, ka ar vienu cilvēku varētu nodzīvot kopā ilgāk par pāris gadiem. Kāpēc tad precēties?
«Ja pusdienošanas mērķis ir uzturēt miesu, tad tas, kas uzreiz apēdīs divas pusdienas, iegūs varbūt vairāk baudas, taču nesasniegs mērķi, jo abas pusdienas kuņģis nesagremos. Ja pusdienu mērķis ir uzturēt miesu, bet laulības mērķis – ģimene, tad viss jautājums atrisināms tikai tā, lai nebūtu vairāk sievu un vīru, nekā vajadzīgs ģimenei, proti, viena sieva un viens vīrs.»
Ļ.Tolstojs
