Iebraucot Jēkabpilī gar Daugavas kreiso krastu, ceļotājs nonāk pie Strūves akmens.
Iebraucot Jēkabpilī gar Daugavas kreiso krastu, ceļotājs nonāk pie Strūves akmens. Jāpaskaidro, ka XIX gadsimta sākums, kas muižās saistījās ar savrupgabalu likvidēšanu un modernas agrotehnikas ieviešanu, radīja nepieciešamību pēc jaunām, precīzām kartēm. No 1821. līdz 1826. gadam Pēterburgas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis pasaulslavenais astronoms un ģeodēzists Vilhelms Vasilijs Strūve veica mērījumus, lai noteiktu dabā meridiāna loka atrašanās vietu. Zinātnieka pētītais meridiāns stiepās no Somu jūras līča ziemeļos līdz Jēkabpilij dienvidos. Tādēļ Jēkabpils pilsētas dārzā mērījumu veikšanai tika uzcelts triangulācijas tornis. Tagad par šo notikumu liecina 1931. gadā uzliktais piemiņas akmens. V.Strūves vārds dots arī agrākajam pilsētas dārzam un ielai. Jānis Stradiņš un Henrihs Strods grāmatā “Jelgavas Pētera akadēmija”, raksta, ka šā garuma grāda mērīšanā un aprēķināšanā V.Strūvem palīdzējis Jelgavas matemātiķis un astronoms Magnuss Georgs Paukers. Tādēļ šo vietu vajadzētu saukt par Strūves – Paukera astronomisko punktu.
