Atzīmējot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītās valdības pirmās simt dienas, uz Rīgu tika aicināti reģionālo mediju žurnālisti. Stundu ilgā sarunā premjerministrs vēlējās uzklausīt žurnālistus par reģionos aktuālo, kā arī informēt par jaunās valdības paveikto, tostarp uzsāktajām reformām, 2019. gada valsts budžetu, darbu pie 2020. gada budžeta, kā arī izklāstīt savu redzējumu par ES nākotni. Reģionālo mediju pārstāvjiem bija iespēja izvaicāt arī izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, vides un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, labklājības ministri Ramonu Petraviču, tomēr visvairāk jautājumu bija pašam premjeram.
Investīcijas – atslēgas vārds
Uzrunu reģionālo mediju žurnālistiem K.Kariņš sāka ar jautājumu, ko viņam nereti uzdodot arī ārzemju korespondenti, proti – kāds ir Latvijas valdības mērķis? Atbilde ir – investīcijas.Latvijas tautsaimniecībai ir vajadzīgs vairāk privāto investīciju, uzsvēra premjers. “Kopš lielās krīzes daudzi ekonomiskie rādītāji ir uzlabojušies. Audzis eksports, nodarbinātība, nodokļu ieņēmumi, taču privāto investīciju palielinājuma nav. Būvniecības nozare pat piedzīvo pārkaršanu. Taču tas nenotiek, pateicoties privātajām investīcijām, bet gan Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvei,” atzina K.Kariņš. Kas būtu jādara, lai veicinātu investīcijas gan no ārzemju, gan no pašmāju avotiem? Viņaprāt, galvenais būtu sistēmu sakārtošana. Prioritāte šajā ziņā ir finanšu sistēma. Eiropas Padomes ekspertu komitejas “Moneyval”, kas nodarbojas ar naudas atmazgāšanas novēršanu, skatījumā Latvija ir “tādā puspelēkā sarakstā”. “Ja mūs iekļauj pavisam pelēkā, tad arī izslēdz no pasaules finanšu aprites. Un tad Latvija kļūst par teritoriju, kurā nevar uzticēties, un tas ir ar attiecīgām sekām visā ekonomikā,” brīdina K.Kariņš. Viņš uzskata, ka Latvijai ir jāiet tālāk, nekā to prasa “Moneyval”, proti, ir nepieciešams “finanšu sistēmas kapitālais remonts”. “Mēs būtiski mainīsim vairākus likumus un dosim lielākas tiesības mūsu banku uzraugiem kontrolēt finanses,” apņēmīgi teica premjers.
Situācija esot nobriedusi
Kā nākamo prioritāti valdības darbā K.Kariņš atzīmēja tiesību jomu, kas lielā mērā ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna ziņā. Viņaprāt, tiesu reformas mērķis ir panākt to, lai raitāk virzītos procesi lielās lietās, kuras pašlaik aizēno ne tik nozīmīgās. Vides un reģionālās attīstības ministrijas rosināto administratīvi teritoriālo reformu premjers cieši saista ar izglītības reformu un veselības aprūpes sistēmu. To mērķis ir panākt racionālu naudas izmantošanu, nodrošināt kvalitatīvu izglītību bērniem, kā arī visiem pienācīgu medicīnisko aprūpi. Žurnālistu jautājumu daļā, atgriežoties pie “karstās” teritoriālās reformas, K.Kariņš minēja, ka pārāk ilgu laiku bijusi politiska vēlme neko nemainīt, kas novedis pie tā, ka 57 no 119 pašvaldībām neatbilst jau esošajām Ministru kabineta noteikumu prasībām.
“Mēs izdodam daudz naudas, lai divas Rīgā blakus esošas slimnīcas iegādātos vienādu dārgu, miljonu vērtu aparatūru, kaut noslodze sanāk tikai vienai slimnīcai. Ir vajadzīga racionāla pieeja,” sacīja K.Kariņš. “Tas, ka Latvijas slimnīcās sapirkts daudz dārgas aparatūras, kas pietiekami netiek izmantota, nav nekas jauns. Visus šos gadus tas ir turpinājies. Kas jums ļauj domāt, ka jūsu valdībai to izdosies labot?” premjeram jautāja Kuldīgas laikraksta “Kurzemnieks” redaktore Daiga Bitiniece. Pēc nelielas pārdomu pauzes premjers skaidroja: “Vai pirms trīsdesmit gadiem mūsu valstī daudz bija tādu, kas varēja iedomāties, ka 1991. gadā Baltijas valstis atgūs neatkarību?” Pozitīvas pārmaiņas arī veselības aprūpes sistēmā ir nobriedušas. Pēc premjera domām, veselības ministre Ilze Viņķele nav tik viegli slimnīcu vadītāju lobija ietekmējama. “Nekad nav tā bijis, ka slimnīca var darīt, ko grib. Vienmēr vajadzīgs Veselības ministrijas akcepts. Varbūt tas bijis saistīts ar politiskiem solījumiem – “mēs atbalstīsim jūs, ja jūs atbalstīsiet mūs”,” sprieda K.Kariņš. Viņš aicināja medicīnisko pakalpojumu jomā ciešāk sadarboties ar ārvalstīm, jo īpaši Baltijas valstīm.
Salīdzinājumā ar ES valstīm Latvijā dzimst daudz bērnu
Lielāku uzmanību premjers pievērsa demogrāfijas jautājumiem, par kuriem daudz tiek diskutēts arī valdībā. Fakts ir tāds, ka Latvijā pēdējā laikā katru gadu decembrī ir par astoņiem tūkstošiem cilvēku mazāk nekā janvārī.“Cilvēku skaita samazinājums palēninās, tomēr tas vēl ir. Ja mēs gribam ilgstoši uzturēt ekonomisko izaugsmi, tad tas nav salāgojams ar iedzīvotāju skaita samazinājumu,” uzsvēra K.Kariņš. Runājot par to, kas būtu jādara, lai dzīve uzlabotos, premjers kā visai problemātiskus vērtēja centienus palielināt dzimstību. “Latvijā dzimstība uz vienu sievieti ir 1,7 bērni, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, taču tas nav pietiekami, lai iedzīvotāju skaita samazinājums turētos kaut pa nullēm,” sprieda K.Kariņš. “Vai mēs būsim vienīgie Eiropas Savienībā, kas atgriezīsies pie trīs, četru, piecu un vairāku bērnu ģimenēm?” retoriski jautāja premjers, piebilstot, ka pašam ar sievu ir četri bērni un šajā ziņā draugu aprindās jūtoties kā izņēmums, jo viņu ģimenēs ir viens vai divi bērni. Tālākās K.Kariņa domas vedināja uz to, ka ir jāveicina vieda imigrācijas politika. Proti, vispirms jāsekmē valsts valodu zinošu un cienošu ārzemju studentu palikšana Latvijā. Kā pozitīvas piemērs šajā ziņā tika minēts premjera padomnieks un ārsts Hosams Abu Meri. Runājot par drošību, K.Kariņš pievērsās pretdarbībai viltus ziņām. Viņš arī solīja pievērst uzmanību tam, kā tiek atbalstīta laikrakstu piegāde lauciniekiem, ko vienmēr valsts ir atbalstījusi.
Nodokļi ir “cieti”
Jautājumu sadaļā kolēģi no “Talsu Vēstīm” interesēja nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi vienīgajam mājoklim, kas ir visai aktuāli laukos. Premjers piebilda, ka šis gan ir pašvaldībai piekritīgs nodoklis un valsts nodokļu kārtību līdz 2021. gadam nemainīs, jo tas ir svarīgi uzņēmējdarbības vides stabilitātei. Savukārt “Tukuma Neatkarīgās Ziņas” taujāja, kāds varētu būt atbalsts mazajiem uzņēmējiem, kam ir visai sarežģīti orientēties daudzajās valsts prasībās. K. Kariņš apstiprināja, ka sekmēs, lai Valsts kanceleja palēninātu normatīvo aktu skaita palielināšanos, proti, radot jaunus noteikumus, būtu jāatceļ vismaz kādi vecie. “To viegli pateikt, bet nav tik viegli iebūvēt kā algoritmu,” atzina premjers. Nesen viņš atcēlis kādu Valsts ieņēmumu dienesta ieviestu birokrātisku prasību ģimenes ārstiem. “Sabiedrībai taču vajag, lai ārsts ārstē, nevis “pilda papīrus”,” tā K.Kariņš.
Jelgavas tirgus izskatās šaubīgs
Runājot par “finanšu sistēmas kapitālo remontu”, “Zemgales Ziņas” lūdza padomu, kā rīkoties, ja sabiedrībā ir šaubas par pašvaldībā ieguldītās naudas izcelsmi. No pašvaldības puses neizskaidrota ir palikusi SIA “Jelgavas tirgus” “privatizācija”. K.Kariņam bija saprotams “Ziņu” neērtais jautājums Jelgavas mēram Andrim Rāviņam, kā tas varēja būt, ka pāris mēnešu vecs viena cilvēka uzņēmums “ERA2KTT” ar pamatkapitālu 1500 eiro nez kur pusgada laikā sadabūja 800 tūkstošus eiro un kļuva par agrāk pašvaldībai piederējušā tirgus vairākumdaļu īpašnieku. Jāpiezīmē, ka no Noziedzīgi iegūtu resursu legalizācijas novēršanas dienesta “Ziņas” ir saņēmušas vēstuli, ka lieta tiek pētīta. Premjers gan minēja, ka šis dienests vairāk domāts banku uzraudzībai. Bet kā K.Kariņš jūtas kā valdības vadītājs, noslēgumā vēlējās uzzināt laikraksts “Saldus Zeme”. “Es nenāku no partijas, kas ir pārstāvēta ar lielāku mandātu skaitu. Tas nozīmē, ka jebkuru dienu Saeima var sasaukt ārkārtas sēdi un atlaist no darba. Tajā ziņā man nav par ko raudāt,” jokoja premjers. Nopietni viņš piebilda, ka ministri spēj vienoties un strādāt kopā un ir ļoti koleģiāla atmosfēra. Šādi strādājot, var nonākt pie lēmumiem, kuri ir ilgtspējīgāki.
