Pēc teju divu nedēļu masu protestiem Armēnijā no amata atkāpies 63 gadus vecais valsts premjerministrs Seržs Sargsjans. Opozīcijas līderis Nikols Pašinjans paziņojis, ka ir gatavs vadīt valsti. Likumdevējiem parlamentā, kur vairums ir S. Sargsjana Republikāņu partijai, nedēļas laikā ir jāierosina kandidāti premjera amatam. Pašreiz premjerministra amata pienākumi uzticēti ekspremjeram Karenam Karapetjanam. Viņš paudis atbalstu parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanai.
Iemesls – varas saglabāšana
“Situācijai ir vairāki risinājumi, bet es neizmantošu nevienu no tiem. Tas nav priekš manis. Es atstāju premjerministra amatu. Ielu demonstrācijas ir pret manu būtību. Piepildu jūsu vēlmes. Mieru, harmoniju un saprātu mūsu valstij!” S. Sargsjans paziņoja valstij piederoša laikraksta mājaslapā.
Protesti bija pret Konstitūcijas grozījumiem, kas tika apstiprināti 2015. gadā notikušajā referendumā – tā mērķis netieši bija saglabāt S. Sargsjana un viņa vadītās Republikāņu partijas varu pēc viņa prezidentūras beigām. S. Sargsjana otrais un pēdējais termiņš prezidenta amatā beidzās 9. aprīlī. Šobrīd viņu valsts galvas krēslā nomainījis Armens Sargsjans – uzvārdi gan ir sakritība, viņi nav radinieki.
Noliedz opozicionāra arestu
Par spīti jau notiekošajiem protestiem, 17. aprīlī Armēnijas parlaments bijušo prezidentu S. Sargsjanu ievēlēja premjerministra amatā. “Par” balsoja 77, “pret” 17 deputāti.
Protesti pret S. Sargsjana palikšanu pie varas bija lielākie, kādus Armēnija pēdējo gadu laikā pieredzējusi. Valsts galvaspilsētas Erevānas un citu pilsētu ielās izgāja desmitiem tūkstošu protestētāju. Aģentūra AFP ziņo, ka viņu vidū bija gan Azerbaidžānas kara veterāni, gan ārsti, gan neskaitāmu skolu un universitāšu studenti.
Uz protestiem armēņus aicināja opozīcijas frakcijas līderis N. Pašinjans. Saprotot protestu spēku,
S. Sargsjans aicināja opozicionāru uz sarunu, taču N. Pašinjans sacīja, ka ir gatavs runāt tikai un vienīgi par bijušā prezidenta aiziešanas nosacījumiem. Tomēr dienu vēlāk abi tikās kādā Erevānas viesnīcā. Tikšanās gan ilga tikai dažas minūtes. S. Sargsjans medijiem sacīja, ka partijai, kura vēlēšanās ieguvusi vien septiņus astoņus procentus balsu, “nav tiesību runāt tautas vārdā un šantažēt valsti”.
Drīz pēc tam izraisījās sadursmes starp policiju un protestētājiem. Opozīcijas atbalstītāji galvaspilsētā mēģināja arī nobloķēt satiksmi, taču policija to nepieļāva. Protestētāju plakāti vēstīja: “Sargsjans ir diktators!”
Starp teju 200 aizturētājiem bija arī opozīcijas līderis N. Pašinjans. Sākotnēji policija gan to noliedza. Pirmdien, īsi pirms S. Sargsjana paziņojuma par demisiju, N. Pašinjans no apcietinājuma tika atbrīvots.
Krievijas ēna
Ciešās attiecības ar Krieviju un līdzības ar tās valdīšanas stilu ir galvenais, ko opozīcija pārmet S. Sargsjanam.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Kremlis uzmanīgi seko notikumiem Armēnijā.
Uz pirmo piecgades termiņu S. Sargsjans tika ievēlēts 2008. gadā. Pēc paziņojuma, ka viņš ir uzvarējis, izraisījās sadursmes starp pilsoņiem, kuri vēlēšanu iznākumu uzskatīja par safabricētu, un policiju. Tajās 10 cilvēki zaudēja dzīvību, atgādina raidsabiedrība BBC.
Uz otru piecgades termiņu S. Sargsjans tika ievēlēts 2013. gadā. Vēlēšanas arī toreiz tika vērtētas kā negodīgas. Vairāki zināmi S. Sargsjana pretinieki nepiedalījās sacensībās. Piemēram, pāris mēnešus pirms vēlēšanām viens no prezidenta kandidātiem padomju disidents Nacionālās pašnoteikšanās savienības priekšsēdētājs Parujrs Hajrikrjans tika sašauts.
ARMĒNIJAS REPUBLIKA
◆ Galvaspilsēta – Erevāna.
◆ Iedzīvotāju skaits – apmēram trīs miljoni.
◆ Galvenās valodas – armēņu, krievu.
◆ Eksports – dimanti, tehnika, pārtikas produkti.
◆ Pēc neatkarības atgūšanas no Padomju Savienības 1991. gadā ieslīgst asiņainā karā ar Azerbaidžānu par Kalnu Karabahas reģionu.
