Pašreizējās valdības vadītājs Andris Bērziņš sasauca reģionu laikrakstu pārstāvjus preses konferencē, kas bija beidzamā pirms 8. Saeimas vēlēšanām.
Pašreizējās valdības vadītājs Andris Bērziņš sasauca reģionu laikrakstu pārstāvjus preses konferencē, kas bija beidzamā pirms 8. Saeimas vēlēšanām. Žurnālistiem iepriekš netika gatavoti priekšlasījumi un pārskati, saruna notika jautājumu un atbilžu formā. Jo vairāk tādēļ, ka pirms nepilna mēneša Ministru prezidents jau bija publiskojis viņa vadītās valdības veikumus un neveiksmes. Jautājumi tāpēc skāra pēdējo nedēļu aktualitātes.
Avīžniekus satrauc jaunā kārtība pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanai preses izdevumiem, paredzot, ka avīzēm un žurnāliem tas būs deviņu procentu, bet preses izplatīšanai 18 procentu apmērā. Līdz ar to preses abonēšana var kļūt ievērojami dārgāka. Turklāt ķibele tāda, ka degungalā ir kārtējā abonēšanas kampaņa, preses izdevumi jāiekļauj jaunajā katalogā, tāpēc Latvijas Pasts pieprasa noslēgt līgumus ar izdevējiem līdz nākamajai otrdienai. Neizpratni par jauno kārtību pauda viss žurnālistu koris, kas piedalījās preses konferencē. Uz to premjers atbildēja, ka vēl nevajagot satraukties, jo jautājums par PVN presei vēl tiks skatīts atkārtoti. Viņš apņēmās tūdaļ pēc tikšanās ar žurnālistiem sazināties ar Latvijas Pasta šefu Aivaru Droiski un vienoties par līgumu slēgšanas termiņa pārcelšanu vismaz līdz 15. oktobrim.
***
Žurnālistus interesēja, kas nosaka maršrutus, pa kādiem ved augstus ārzemju viesus. Konkrēti – kādēļ Eiropas augstajam komisāram Francam Fišleram ticis rādīts tikai labākais un skaistākais, piemēram, labākās zemnieku saimniecības, nevis bezcerības mēslos iestigušās, kādu Latvijā ir vairums. Fišlera kunga vizīte taču bija gadījums, kad par mūsu zemi vajadzēja radīt pēc iespējas objektīvu priekšstatu, nevis vadāt «pa parādes durvīm». Premjers atteica, ka līdzīgos gadījumos maršrutus izstrādā attiecīgās nozares ministrijas kopā ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem. Acīmredzot šoreiz Zemkopības ministrijas ierēdņi bijuši tie, kas vēlējušies radīt ļoti pozitīvu priekšstatu, tajā pašā laikā diedelējot lielākas kvotas lauksaimnieciskajai produkcijai. Dīvaini. Tikpat dīvaini kā pati situācija: tie paši ierēdņi, kas savulaik nevīžoja saskaitīt, piemēram, cik piena ražojam, arī turpmāk piedalīsies sarunās ar Eiropas Savienību, jo, raugi, ir jau «zināmi» sarunu partneri. Cik noprotams, neviens viņus negrasās ne no amatiem atstādināt, ne sodīt par aplamas statistikas uzrādīšanu, kas beigu beigās nosaka kvotu lielumu. Tagad mainīt mūsu prasības ir daudz grūtāk. Premjers gan uzskata, tas noteikti jādara, pietiekami pamatoti argumentējot mūsu zemnieku vajadzības (F.Fišlera kungs esot ļoti gudrs un «atvērts» cilvēks, kas problēmas saprotot pēc būtības, tāpēc tieši viņš ieteicis mūsu pusei meklēt «argumentus», un tad jau redzēšot, ko nolems Brisele). Premjers tikai sūkstās, ka 8. Saeimas vēlēšanas neesot īsti laikā, jo tiem, kas sarunās piedalījušies, būtu loģiski tās arī noslēgt, jo viņiem jau ir prakse un zināšanas…)
***
Preses konference atstāja iespaidu, ka Ministru kabinets steidz līdz vēlēšanām pabeigt iesāktos darbus. Piemēram, Andris Bērziņš minēja, ka nupat valdība nolēmusi kompensēt vairāku reģionu zemniekiem zaudējumus, ko radījusi sausā vasara, par katru liellopa vienību izmaksājot 23,46 latus. Vēl premjers paziņoja, ka valdība nelauksaimnieciskās darbības veicināšanai jau šā gada budžetā nolēmusi no privatizācijas fonda piešķirt 7 miljonus latu «sēklas naudas», lai turpmākajos gados sadarbībā ar Hipotēku un zemes banku un Reģionu attīstības fondu šo summu arvien palielinātu, tādā veidā sekmējot lauku vides «pārprofilēšanu» no tradicionālās (lauksaimnieciskās) darbības uz cita veida uzņēmējdarbību.
Cits «punktiņš uz «i»» esot valdības nule pieņemtais lēmums izmaksāt kompensāciju pašvaldībām, kas cietušas zaudējumus sausuma izraisītajos ugunsgrēkos.
***
Protams, žurnālistus interesēja valdības vadītāja attieksme pret kuriozo riņķa danci ap KNAB vadītāju. Preses pārstāvji minēja, ka varbūt labāk to apstiprināt jaunajai valdībai pēc Saeimas vēlēšanām. Uz to premjers atbildēja, ka ideju par šo biroju izlolojusi tieši viņa vadītā valdība un tai arī gribas ieceri novest līdz galam. Taču «treji loki», kam bija jāiziet cauri, vienu pēc otra rīkojot neveiksmīgos konkursus, esot bijis tikai un vienīgi apvienības «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» «pirksts».
***
Preses konferences noslēgumā premjers reģionālās preses pārstāvjus aicināja vestibilā pie «Mazās Mildas» nofotografēties. Piemiņai. Uz «Ziņu» jautājumu, ko premjers iecerējis darīt pēc vēlēšanām, kad tiks izveidots cits kabinets, viņš samērā nopietni minēja iespēju, ka viņa pārstāvētā partija «Latvijas ceļš» tomēr gūs pietiekamu atbalstu vēlētājos, lai iekļūtu valdību veidojošajā koalīcijā. Tāpēc neko konkrētu par saviem nākotnes plāniem neminēja.
