Nesen ar reģionālajiem žurnālistiem tikās Ministru prezidents Indulis Emsis. Sarunas galvenais temats bija ES, Latvijas gatavība iestāties tajā, kā arī skaidrojumi par to, ko darīt lauciniekiem.
Nesen ar reģionālajiem žurnālistiem tikās Ministru prezidents Indulis Emsis. Sarunas galvenais temats bija ES, Latvijas gatavība iestāties tajā, kā arī skaidrojumi par to, ko darīt lauciniekiem.
Daļu Ministru prezidenta sacītā piedāvājam arī mūsu lasītājiem.
Darbi līdz ES
Mēs jau esam NATO dalībvalsts, tāpēc tagad jāpievēršas likumdošanas jautājumiem, kas saistīti ar iestāšanos ES. Daudzi normatīvie akti tika atlikti uz pēdējo mēnesi. Pašlaik pieejama izsmeļoša informācija par visu veidu ES fondu finanšu līdzekļu apguvi. Piemēram, Veselības ministrija ir sagatavojusi jau piecpadsmit projektu (četri miljoni latu – aut.) iesniegšanai ES struktūrfondu apguvei tieši ārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai.
I.Emsis sacīja, ka robežkontroles punkti un to sakārtošana atbilstoši ES prasībām līdz 1. maijam gan varēja būt labāka. “Tas ir iepriekšējo valdību nepadarītais darbs. Man, ja nepaveiksim to laikā, būs kauns. Daļa kravu vismaz uz laiku neplūdīs caur Latviju,” sacīja premjers. Viņaprāt, atbildība par neizdarību gulstas uz iepriekšējās Finanšu ministrijas vadības pleciem. Premjers izteica varbūtību, ka sarunās ar ES pārstāvjiem varētu panākt atvieglojumus, līdz Latvijas robežkontroles punkti atbildīs ES prasībām.
Ceļi un vide
Vienas no lielākajām ES struktūrfondu investīcijām ir paredzētas divos sektoros – Ceļu fondā un vides aizsardzībai. Savukārt Latvijas budžets šajā jomā tiek samazināts par 15 – 20 procentiem. Aptuveni simts Latvijas pilsētās notiek ūdens attīrīšanas iekārtu celtniecība par ES naudu. Jelgavā par ES naudu pašreiz ir uzsākts liels projekts ūdensapgādes saimniecības rekonstrukcijā, un arī Zemgales reģiona atkritumu savākšanas saimniecības sakārtošanai tiks izmantoti ES līdzekļi. Sarunā I.Emsis norādīja, ka šo projektu vadību un kredītus ir uzņēmusies valsts, tādējādi atvieglojot pašvaldību darbu.
Labāka nākotne bērniem
I.Emsis uzsvēra, ka pēc iestāšanās ES jauniešiem būs lielākas iespējas mācīties, ceļot un strādāt. Piemēram, jau šogad Eiropas Komisija ievērojami palielinājusi Latvijai domāto finansējumu dalībai ES izglītības programmās “Leonardo da Vinči”, kuru izmanto tieši reģionos. Trīsreiz vairāk līdzekļu būs programmai “Socrates”, bet divreiz vairāk – programmai “Jaunatne”. Pēc 1. maija jauniešiem palielināsies izglītības iegūšanas iespējas arī ES universitātēs. “Neapšaubāmi, tam būs nepieciešama arī studenta apņēmība un svešvalodu zināšanas,” tā I.Emsis.
Līdz ar iestāšanos ES Latvija varēs pievienoties Eiropas valstu nodarbinātības dienestu (EURES) datu bāzei. Apmeklējot EURES mājas lapu vai arī vēršoties pie Nodarbinātības valsts aģentūras EURES konsultantiem, interesenti turpmāk varēs iegūt informāciju par brīvajām darbavietām, darba un dzīves apstākļiem ES, ieskaitot Norvēģiju un Islandi. Potenciālais darba meklētājs datu bāzē varēs ievietot arī savu CV.
Nabadzība laukos
Bažas rada mūsu galvaspilsētas un valsts lielāko pilsētu attīstības iespēja, jo tā saucamie industriālie centri atņem laukiem intelektuālo potenciālu un attīstības iespējas. Premjerministrs sacīja: “Domāju, ka mūsu valdība no iepriekšējām atšķirsies ar to, ka dzīves līmenis uzlabosies reģionos. Cīņa ar nabadzību laukos nozīmē subsīdijas un atbalstu ne tikai “treknajiem”, bet arī “kārnajiem”.”
Vai solītais īstenosies, kā piebilda I.Emsis, lielā mērā būs atkarīgs arī no pašvaldību iniciatīvas.
Reģionālā reforma
Valdības vadītājs tikšanās laikā apliecināja, ka viņa vadītais Ministru kabinets “…nepastāv uz pašvaldību piespiedu apvienošanos. Tam piemērojams iepriekš minētais princips, ka viss mazais ir skaists, tāpēc tam ir tiesības attīstīties. Mēs Latvijā atbalstām divu līmeņu pašvaldības. Atbalsts nozīmē arī finanšu piešķiršanu. Mēs strādājam, lai pašvaldības un reģioni varētu saņemt vairāk līdzekļu. Iepriekšējos gados, ja valsts budžetā nevarēja atrast nepieciešamos līdzekļus, tos atņēma pašvaldībām, līdz ar to tām atvēlētais finansējums nozīmīgi tika samazināts. Pagastu pašvaldībām nevar uzspiest valsts funkcijas, tās jāuzņemas otrā līmeņa pašvaldībām. Pagaidām tādas ir apmēram deviņas.”
Līdzšinējām valdībām, it īpaši Repšes, bija raksturīga varas un finanšu centralizācija. E.Emsis: “Esam par tālāku valsts varas decentralizāciju. Praksē tas nozīmēs lielāku funkciju un finanšu līdzekļu nodošanu pašvaldībām.” Valdība tādā veidā varēšot vairāk strādāt ES virzienā.
Domu, ieceru un apņēmības, lai varētu realizēt iecerēto, I.Emšai vadītajai valdībai neapšaubāmi pietiktu, jo tai ir citāds viedoklis gan par valsts varas realizāciju, gan valsts pārvaldes modeli, gan arī reģionālo reformu. Vai tas izdosies? Tas jau atkarīgs no ministriem un paša vadītāja.
