«Vakar gravi-tā-cija neno-tu-rēja,» tā kā mazliet apmulsis, kā vainīgs dzied Intars Busulis, malkodams savu «rīta kafiju». Patiesi nevar noliegt, ka zemes pievilkšanas spēks ar mums spēj izstrādāt brīnumu lietas – gan pacelt ar lidmašīnu gaisā, gan iemānīt ar traktoru grāvī, gan, kas zina, varbūt arī pretēji paša gribai nospiest mobilā telefona pogas, lai 15 minūtēs tiktu pie 100 latiem, par kuru vajadzību iepriekš nebija ne jausmas. Kā apliecina fizikas likumi, pret gravitāciju mēs esam bezspēcīgi, ja nu vienīgi neiemanāmies to izmantot savā labā. Patlaban tā vien šķiet, ka pievilkšanas spēka dabu būs likuši lietā arī ātro kredītu sniedzēji, jo dažu gadu laikā viņu «ķetnās» nonākuši vairāk nekā 175 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Protams, sava taisnība ir Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītājai, kas apgalvo – tādējādi tiek pildīta sociālā funkcija, jo cilvēkiem, ja jau viņi aizņemas, acīmredzot nepietiek iztikas līdzekļu. Taču summas, kas kopā ar līgumsodiem atdošanas nokavējuma gadījumā var veidot pat 200 procentu aizdevuma, par sociāli atbildīgām vis nenosauksi. Turklāt, kā atklājies LTV projekta «sms SOS» aptaujā, gada procentu likmi no kredītņēmējiem zina tikai retais un lielākoties cilvēki nav rēķinājušies ar grūtībām naudu atdot.Bažās par jaunu sociālekonomiska burbuļa risku, kredītņēmēju situāciju un arī kredītdevēju negatīvo tēlu Ekonomikas ministrija nupat steigā sākusi gatavot grozījumus likumos un normatīvajos aktos. Tikmēr savdabīgu priekšlikumu vieglprātīgākajiem klientiem no pirmdienas piedāvās paši kredītdevēji – proti, cilvēks, kas apzinās, ka nespēs atturēties no aizņemšanās, var iesniegt lūgumu iekļaut sevi sarakstā, kam aizdevējs uz noteiktu laika periodu kredītu neiesniedz. Ir jau redzēts, ka traktors ar vinčas palīdzību pats izkļūst no slīkšņas. Vai šis varētu būt tas gadījums?
