Aktīva muzicēšana var iedvesmot vairāk nekā visai vienmuļie fizioterapijas vingrinājumi
Pēc nesen pārciesta insulta sagurusi sieviete pusmūžā ar grūtībām lēni ceļ rokas, lai uzsistu pa bungām. Kreisā roka kustas slikti, sieviete runā neskaidri, ķermeņa kustību koordinācija ir vāja. Ritms ir pavisam vienkāršs, taču viņai grūti koncentrēties, jāsāk atkal un atkal, līdz izdodas kaut cik precīzi atkārtot dažus terapeita demonstrētos sitienus pa bungām – tāds ir pirmais videoieraksta kadrs, ko, daloties pieredzē ar kolēģiem Latvijā, rāda mūzikas terapeiti no Somijas Jāko Erkila un Esa Ala-Ruona.Atrod motivējošu pieejuTūlīt to nomaina pilnīgi cita aina – enerģiska kundzīte ar vālītēm spēlē veselu bungu un šķīvju komplektu ne mazāk atraktīvi kā Andris Ērglis vai Gundars Lintiņš. Sejā ir smaids, roku kustības plašas un brīvas, turklāt dāma vēl piesit takti ar kāju. Taču tā nav cita paciente, bet gan pirmajos kadros rādītā sieviete. Apmēram trīs mēnešu laikā notikušas būtiskas pārvērtības – viņas fiziskais un emocionālais stāvoklis pēc mūzikas terapijas nodarbībām, kas papildinājušas standartterapiju pēc pārciestā insulta, ir krasi uzlabojies. Šie kadri ļoti pārliecina mediķus Somijā par to, ka mūzikas terapija var dot lielu ieguldījumu rehabilitācijā, stāsta profesora asistents E.Ala-Ruona no Jivaskilas Universitātes. Turklāt praktiskie vērojumi un pašu pacientu atzinumi rāda, ka nereti mūzikas terapija motivē darboties daudz vairāk nekā vienmuļie fizioterapijas vingrinājumi, līdz ar to veselības uzlabojumu var panākt ātrāk. Palīdz arī klausīšanās Demonstrētie kadri ir no Somijā sāktā vērienīgā pētījuma par aktīvās mūzikas terapijas iespējām rehabilitācijā pēc insulta pārciešanas. Rezultātu apkopojums plānots 2012. gadā, taču jau tagad sasniegtais iepriecinot, pauž speciālisti no Somijas. Pirms pāris gadiem par pasaules mēroga sensāciju kļuvis Helsinku Universitātes doktoranta Tepo Serkemo rosinātais pētījums, kurā pierādīts, ka arī vienkārša mūzikas klausīšanās palīdz atlabt pēc insulta. Pacienti sešu mēnešu periodā katru dienu pa stundai klausījušies kopā ar terapeitu izvēlētu mūziku, kas aktivizē smadzeņu darbību, raisa dažāda asociācijas un pašiem pacientiem liekas patīkama. Salīdzinot ar kontrolgrupu, kuras pacientiem nav bijis iespējas klausīties mūziku, vērā ņemami rezultāti sasniegti uzmanības noturēšanas paaugstināšanā un verbālās atmiņas uzlabošanā. Labāka kļuvusi arī valoda, īstermiņa un ilglaicīgā atmiņa, vēl citi rādītāji. Ne tikai speciālistiem, bet arī pašiem pacientiem tas bijis pārsteigums, ka tikai ar mūzikas klausīšanos vien var panākt tik labu rezultātu. Tas iedvesmojis sākt zinātnisku pētījumu, lai noskaidrotu, cik iedarbīga var būt pacienta paša muzicēšana, ko piedāvā aktīvā mūzikas terapija, stāsta E.Ala-Ruona. Terapeits teic, ka jau līdz šim vērotais vieš lielas cerības par to, ka pētījuma rezultāti būs iepriecinoši un apliecinās aktīvās mūzikas terapijas iespējas.
Apgūto izmanto dzīvēSomijā pabeigts vēl kāds plašs zinātnisks darbs, kas liecina par mūzikas terapijas iespējām citas «gadsimta slimības» – depresijas – ārstēšanā. Sarežģītajā pētījumā, kas izmaksājis aptuveni pusmiljonu eiro, noskaidrots, ka aktīva muzicēšana, kas neprasa īpašas priekšzināšanas, var palīdzēt arī psihiatrisku problēmu gadījumā. Dažādu medicīnas nozaru speciālisti secinājuši, ka mūzikas terapija ir efektīvs depresijas un trauksmes stāvokļu ārstēšanas paņēmiens, iegūtie rezultāti ir daudz labāki nekā standartaprūpei, pauž J.Erkila, Jivaskilas Universitātes profesors, Eiropas Mūzikas terapijas konfederācijas reģistra valdes loceklis. Turklāt saņemtas labas atsauksmes no pacientiem, cilvēki vēlas izmantot šo terapijas veidu. Pēc tam daudzi pacienti prot mūzikas terapijas sesijās apgūtās iemaņas izmantot arī savā turpmākajā dzīvē, kas liecina par augstāko iespējamo rezultātu. Tas rosina mediķus sadarboties un izmantot mūzikas terapijas piedāvātās iespējas, par pieredzi savā zemē stāsta J.Erkila.Cer «atvērt acis» Arī mediķiem Latvijā būtu svarīgi uzzināt un apjaust par iespējām, ko sniedz mūzikas terapija, pārliecināta Mirdza Paipare, Latvijas Mūzikas terapijas asociācijas valdes priekšsēdētāja. Šādi pētījumi to dara ļoti uzskatāmi, tāpēc viņa cer uz turpmāku sadarbību ar speciālistiem no dažādām Eiropas valstīm. Tas palīdz gaisināt mītu, ka mūzikas terapija ir mūzikas klausīšanās skaistumkopšanas salonā, un pierāda, cik nozīmīgas var būt mūzikas terapijas metodes veselības aprūpē. «Šādi pētījumi iedveš ticību saviem spēkiem, mēs reizēm pat paši neaptveram, cik tas ir vērtīgi,» secina Durbes novada Mūzikas studijas vadītāja Maija Zaķis. «Varbūt ārsti pat neapjauš, kāda alternatīva mūzikas terapija ir. Vajadzētu to popularizēt, lai mediķiem «atveras acis».»
