Būvniecības uzņēmumu darbinieki anonīmā aptaujā par darba apstākļiem, nodrošinājumu ar aizsarglīdzekļiem un veselības pārbaudēm izteikušies atturīgi.
Būvniecības uzņēmumu darbinieki anonīmā aptaujā par darba apstākļiem, nodrošinājumu ar aizsarglīdzekļiem un veselības pārbaudēm izteikušies atturīgi. Tomēr tā atklāj zināmas tendences un likumsakarības, kam Valsts darba inspekcijai (VDI) jāpievērš uzmanība, lai ietekmētu arodslimību īpatsvaru, kas pēdējos gados palielinās.
Vienlaikus ar darba vides iekšējās uzraudzības akciju “Būvē droši!” VDI būvlaukumos veica anonīmu aptauju par higiēnas prasību ievērošanu.
Atbildēs ir piesardzīgi
Strādājošajiem bija jāatbild uz jautājumiem par to, vai viņi regulāri tiek sūtīti uz veselības pārbaudēm, vai būvobjektā ir pieejamas pirmās palīdzības aptieciņas, vai strādnieki ir apmācīti sniegt pirmo palīdzību. Vairāki jautājumi bija veltīti veselības riskiem darbavietā, individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošinājumam to mazināšanai, kā arī sadzīves risinājumiem darbavietā – dzeramais ūdens, siltas pusdienas, higiēnas un sadzīves telpas. Anketas nolūks ir precīzāk izzināt faktisko situāciju būvlaukumos un novērtēt tās atbilstību normatīvajiem dokumentiem, noskaidrot, cik liela uzmanība tiek pievērsta riska faktoru mazināšanai un profilaktiskajiem pasākumiem strādājošo veselības saglabāšanā.
Lai gan anketa bija anonīma, strādājošie, kā atzīst Zemgales Reģionālās darba inspekcijas vecākā inspektore Silvija Emule, uz jautājumiem atbildējuši visai piesardzīgi. Pirmais ieskats anketās liecina, ka uzņēmumos pastāvīgā darbā pieņemtie cilvēki parasti tiek sūtīti uz noteiktajām veselības pārbaudēm. Vairāk tiek grēkots uz īslaicīgo un palīgdarbu veicēju rēķina. Taču no drošības un veselības viedokļa vienādam riskam ir pakļauti gan pastāvīgā darba veicēji, gan palīgstrādnieki. Arī par pirmās palīdzības aptieciņu trūkumu būvlaukumos it kā nevarētu sūdzēties. Taču, kritiski izvērtējot to saturu, nereti jāatzīst, ka, notiekot nelaimes gadījumam, gan pārsienamo materiālu, gan citu pirmās palīdzības līdzekļu var pietrūkt.
Jānodrošina arī palīgstrādnieki
Līdzīgi ir ar individuālajiem darba aizsardzības līdzekļiem. Par nodrošinājumu ar darba cimdiem, aizsargķiverēm, elpošanas aizsardzības līdzekļiem sūdzēties nevar. Arī darba apģērbu sevi cienoši uzņēmumi ar katru gadu vairāk cenšas darbiniekus nodrošināt. Citādi ir ar apģērbu objektos, kur strādājošie būtu jāpasargā no caurvēja vai citiem riska faktoriem. Arī ar darba apaviem reti kurš ir nodrošināts. Par tādu nepieciešamību S.Emule uzskatāmi pārliecinājusies Jelgavas kultūras nama rekonstrukcijā, kur pārbaudes laikā kāds strādājošais ar caurajiem apaviem aizķēries aiz vada. Pagaidām anketu dati sīki vēl nav izanalizēti, taču ir skaidrs, ka darba devējiem jādomā ne vien par pastāvīgo darbinieku, bet arī par palīgstrādnieku nodrošinājumu ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Atšķirībā no situācijas pirms dažiem gadiem tagad būvobjektos pārvietojamā tualete kļuvusi par standartu. Arī par dzeramā ūdens trūkumu lielākajai daļai darba devēju nevar pārmest. Līdz ar vagoniņa izvietošanu tiek domāts par primāro sadzīvisko vajadzību nodrošinājumu.
Tomēr arodslimību īpatsvars palielinās. Šā gada pirmajā pusē valstī reģistrēti 397 pirmreizējie arodsaslimšanas gadījumi – par 58 procentiem vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Tas saistīts ar to, ka strādājošie kļūst informētāki. Tajā pašā laikā iespējams, ka darba devēji formāli visus profilaktisko pasākumus cenšas nodrošināt, bet faktiski gan ar veselības pārbaudēm, gan citiem pasākumiem tomēr grēko.
Drošību ievēro 70 procentu
VDI pagājušā nedēļā informēja par akcijas “Būvē droši!” apkopotajiem datiem valstī. Pārbaudot 364 būvlaukumus, noskaidrots, ka darba vides iekšējās uzraudzības plāns izveidots un tiek īstenots vidēji 70 procentos būvlaukumu, daļējs plāns ir ceturtajā daļā, bet tāda vispār nav piecos procentos būvlaukumu. Aptuveni 70 procentu būvlaukumu atbilduši darba drošības prasībām. Tomēr šie rādītāji ir aptuveni, jo pārbaudēm veltīts salīdzinoši īss laiks un vērtēta atbilstība tikai galvenajām darba drošības prasībām. Visbiežāk sastopamie pārkāpumi ir neatbilstošas sastatnes, individuālo aizsardzības līdzekļu trūkums un bīstamu vietu nenorobežošana.
Lielākās problēmas darba drošībā, kā norāda VDI pārstāve Elīna Briede, ir mazajām celtniecības firmām, kas veido apmēram 80 procentu no valstī reģistrēto celtniecības uzņēmumu skaita. Drošības prasību izpildei bieži nepieciešami papildu līdzekļi, tādēļ atsevišķos gadījumos uzņēmumi tos izvēlas nepildīt. Apmēram 58 procentos Latvijas būvlaukumu izveidots darba vietu saraksts, kurās nepieciešams veikt pasākumus darba vides riska novēršanai vai mazināšanai, bet apmēram septiņos procentos šāds saraksts izveidots daļēji. Pārējos objektos riska novērtējums vispār nav veikts. To darba vietu un profesiju saraksts, kurās nodarbinātie pakļauti īpašam riskam, izveidots apmēram 60 procentos būvlaukumu, daļēji tāds izstrādāts 12 procentos būvlaukumu.
Pārbaudot jumta darbus, 84 procentos no 130 būvlaukumiem bijuši nodrošinājumi pret izkrišanu caur jumta atvērumiem un tā klāju, bet piecos procentos objektu šīs drošības prasības ignorētas. Pārējie tās ievērojuši daļēji. Ceturtajā daļā no 102 būvlaukumiem nav bijis vai tikai daļēji bijis nodrošinājums pie jumta apakšējās malas. Pārbaudot darbu uz pārvietojamām kāpnēm, secināts, ka 90 procentos no 257 būvlaukumiem kāpņu augstums bijis pietiekams, bet desmitajā daļā – tikai daļēji atbilstošs vai neatbilstošs. Darbs uz kāpnēm atzīts par drošu 86 procentos būvlaukumu, bet darbs uz sastatnēm – 71 procentā no 199 būvlaukumiem. Piektajā daļā sastatnes nav bijušas aprīkotas ar aizsargnožogojumu. Savukārt sastatņu nostiprināšanas un stabilitātes ziņā nepilnības nav konstatētas 90 procentos būvlaukumu.
VDI turpinās analizēt iegūtos datus, veikt pārbaudes un uzraudzīt uzņēmumus, kas radījuši aizdomas par darba drošības normu pārkāpšanu vai tās nav pildījuši.
