Ir tāds jēdziens «svētie meli». Man tas šķiet neiespējams vārdu savienojums. Meli ir ļaunums. Kā ļaunums var būt svēts?
Ir tāds jēdziens “svētie meli”. Man tas šķiet neiespējams vārdu savienojums. Meli ir ļaunums. Kā ļaunums var būt svēts?
Svētie meli, piemēram, ir bērniem melot par salavecīšiem (vēl sliktāk, ja par Ziemassvētku vecīšiem).
Protams, jums šī doma liksies pārāk radikāla. Nu kā tā var! Bērniem salavecīši ir svēta lieta.
Bet tā iesējam pirmo no izskata diezgan patīkamo nepatiesības sēklu. Vai esam domājuši par to vilšanās sajūtu, to apjukumu, ko paši esam piedzīvojuši, kad atklājās, ka tā nav patiesība? Tajā brīdī, ja atceramies, mūsos notika kāds lūzums. Kļuvām pieaugušāki. Sapratām, ka īsti nevar uzticēties pat vecākiem un ka ticība pēc savas būtības ir bērnišķīga muļķība. Bet šo seno izjūtu, ja tāda bijusi, esam noslāpējuši. Tradīcija prasa kādus upurus.
Es saprotu, ka ar ideju par vecīšiem kā melu iestādījumu pārsvarā pie cilvēkiem atbalstu neatradīšu. Tomēr daži aizdomāsies par to, cik meli var būt skaisti, izklaidējoši un patīkami.
Gandrīz viss ārējais svētku izklaidē ir pārāk īslaicīgs un (ak šausmas) arī melīgs. Īsti svētki sākas, kad cilvēks ar cilvēku divatā spēj paklusēt, lai saprastos.
Bet mums ir bail no klusuma. Visu laiku kaut kur kaut kas skan. Tagad arī vibrē gar acīm uz ielas izvietotas “bildītes”. Lai tikai nepaliekam mierā, lai tikai nepieklustam, lai tikai neiedziļināmies sevī. Jo cilvēks, kas spēj dziļi ieskatīties sevī, kļūst neērts un nav tik vienkārši manipulējams.
Nelaime, ka tie, kas šodien izliek uz visiem stūriem šo nemierīgo un manipulējošo krāsainību, paši par sevi ir diezgan augstās domās. Viņi iekārto vidi, pārvalda situāciju, nosaka virzienu un saņem gan prēmijas, gan godu (zināmu un nosacītu, jo, kā teikts Bībelē, Dievs pazīst sirdis un, kas pie cilvēkiem ir augsts, Dieva acīs ir negantība).
Tumšā laika gaišā iespēja ir katram klusumā vienkārši pārdomāt, vai tas, ko saku, daru, vairoju, veidoju, tiešām ir labs savā dziļākajā saknē. Vai tam ir šā laika noteiktās robežas – ātrāk, tālāk, spilgtāk. Ar ko cits citu varam vairs pārsteigt?
