Kārtējais vai tomēr īpašs gadījums? Atbilde abējāda – citam parasti kārtējais, bet pašam noteikti īpašs! Kaut izdotos izlīdzsvarot šīs galējības, kas sajūtas ap notikumu spētu ietīt ne tik kliedzošos toņos!Raugoties uz mūsu dzīves lielajiem virsrakstiem, cik bieži tie, piemēram, vēsta par bērnu piedzimšanu, laulību, tuvu cilvēku aiziešanu mūžībā vai nedaudz piezemētākām lietām, kā nepieciešamību mainīt pasi, gulties slimnīcā, vērsties policijā un stāties tiesas priekšā? Katrs šis gadījums taču trāpa personīgi un tieši, liekot dažādu ierēdņu, amatpersonu vai vienkāršu kalpotāju priekšā atkailināties emocijās, ļaut ielūkoties privātajā un riskēt sastapties ar no malas izteiktu spriedumu. Nokļūt zem sitiena, kura smagums vai vieglums būs atkarīgs no otras puses profesionālisma.Īsts profesionālis noteikti spēlēs manu spēli, atļaujot būt īpašai. Laipni paskaidros, kā tiks ievadīta narkoze, nedusmosies un smagi nepūtīs par muļķīgiem jautājumiem, vai pareizi esmu sapratusi, kurā rindiņā rakstāms darba devējs un kur liekams paraksts. Nepārmetīs naivumu, man pēkšņi apjaušot, ka notiekošais nesaskan ar iedomāto. Vienvārdsakot, viņš nogludinās un apklās, kamēr pārējo acīs redzēšu spoguļojamies kārtējo lietu uz nerimstošā konveijera, kas atbilst vai neatbilst standartam. Tos pēdējos, šķiet, tomēr sastopu biežāk!Turklāt nedrīkst aizmirst, ka visā un ar visu mēs piedzīvojam pirmo reizi, kas brutālāk vai gludāk ieslidina realitātē un ieraksta pieredzē. Bet atliek vien nojaust, ko padomā lidostas darbiniece, kad tā arī nesaproti, kur ir tavs «geits», vai līdz galam izgāzies viesnīcā, nejēdzot, kā darbojas elektroniskā atslēga un līdz šim neredzēts krāns vannas istabā. Kad ceļojuma somā ērtu apavu vietā ir vien špāsīgas augstpapēdenes un, pirmo reizi sēžot pie stūres, pilnīgi pazūd saprašana, kur labā, kur kreisā puse. Atkal vajag gludināt, bet kuri no mums to vēlas? Vieglāk iesācējus nodēvēt par «tējkannām» un pavilkt uz zoba. Velk mani, un velku es!Un tomēr esmu īpaša. Par spīti neveiklumam, nezināšanai un apjukumam. Tie ir mani notikumi, ar kuriem kļūstu bagātāka, ikreiz tos izbaudot ar katru savu nervu stīgu. Lai citi brīnās, vīpsnā un mēģina izteikt diagnozi. Es esmu es!
