Zirneklis auž tīklu. Centimetru pa centimetram, raupjākiem un smalkiem pavedieniem, dūmakaini ķepīgu, šķietami trauslu, bet pa lielākajai daļai tomēr fatāli letālu. Nezinu, kas ir šis tuklais seškājis, bet mušas viennozīmīgi – mēs, kaut izmisīgi vēlamies būt brīvi ērgļi debesīs. Kāds jau nokļūst arī telpā, ko sauc par absolūtu brīvību, bet vairums tomēr tinamies un pinamies cerībā nekļūt aprītiem.Tas tīkls ir atkarība, kuras visdažādākajām izpausmēm piemīt apbrīnojama spēja lipināt, pat nepaspējot upurim nobīties vai saprast, kas vispār notiek. Esi noķerts, un viss! Atliks vien pašam izdomāt – mīksti šūpoties vai tomēr cīnīties, kalkulējot riska, baiļu un cerību līmeni. Lai šoreiz paliek alkohols, narkotikas, dators un azartspēles, kas parasti tiek nosaukts skaļā vārdā, sadalot tautu labajos un sliktajos. Jā, nenoliedzami, vēlmei pārmērīgi dzert un narkoties, nonākot līdz bīstami lopiskai stadijai, viennozīmīgs «fui», tomēr reti kāds analizē, kas dzen šos ļaudis mainīt skarbi fizisko pret mānīgi foršo. Bet zirneklis ir tuvu…Tuklais tuvojas arī pēdējā laika jaunākajām mušām. Tā sakot – svaiga gaļa! Kā citādi lai nodēvē tos naivos, pārsvarā pensionārīšus, kas ļaujas zelta vai kā citādi nodēvēta drudža vilinājumam, cerībā kaut nedaudz uzlabot savu materiālo stāvokli. Tas nekas, ka katrs zvans noēd to pašu mazumiņu, izgraužot vēl lielāku caurumu sarūsējušā spannī. Ko līdzēs strauji ielieta ūdens šalts?Tomēr visciešāk tver pavediens, kuru neviens pat nepamana, līdz saprot, ka lēnām zaudē savu dzīvības šķidrumu. Tā ir finansiālā atkarība, kas diktē attiecības pa savai modei. Tās dēļ tīņiem jāsavalda brīžam mežonīgās idejas, jo naudas maks pieder papucītim, un dažai labai fiziskas un emocionālas varmākas nomāktai sievai jāturpina nožēlojamā laulība, jo pietrūkst padoma un spēka izcīnīt jaunu sākumu. Tomēr tas viss ir štrunts salīdzinājumā ar šīs atkarības paveidu, kas kapeiku pa kapeikai atprasa upura sirdsapziņu – lai tikai paliktu darbā, amatā un pozīcijā. Un tā šīs mušas dzenas, mainot kažokus, cenšoties izdabāt savam saimniekam, truli smaidot un gudri klusējot, šādi atdod vērtīgāko un pamatīgāko cēlmetālu, kas vispār kādam var piederēt. Izsūktas šīs mušas kļūst vieglas, vieglas, bet mēs zinām, kas ir tas vieglais, kas peld pa virsu…
