Mūsu ienaidnieks ir neredzams. Tas klusiem soļiem lavierē apkārt, tīdamies un vīdamies, līdz apņem un bojā. Tāpēc jau ienaidnieks, jo draugs nāk atklāti, nevērpdams intrigu pērļainos pavedienus, drosmīgi skatās acīs un rāda. Bet šis to nespēj, jo nav viņa dabā.Vienu no viņiem es nejauši ieraudzīju, un man palika slikti – gan par pretīgo paskatu, gan apziņu, ka ir pārāk liels, lai cīnītos. Visi kopā mēs spētu to uzveikt, bet vēl esam akli un droši vien arī negribīgi, jo apmaiņā pret pašu vērtīgāko – mūsu un planētas veselību –, tas piedāvā īslaicīgu komfortu ērtā automobilī un nedaudz laika autobusā uz darbu vai lidmašīnā uz otru krastu. Uzminējāt, tās ir izplūdes gāzes, kuru ķēmīgos apveidus var pamanīt, piemēram, uzņemtus īpašā lentē vai pamatīgi tveicīgā vasaras dienā pilsētas centrā, kad savdabīgi spīdīga garaiņu migla vijas uz augšu un mēs tajā pa vidu ar savām plaušām un bērnu nākotni. Neieraudzīsim – neticēsim! Tāpēc tik labi, ka vides aizstāvji meklē visu iespējamo, lai ienaidnieku parādītu – kā tas uzmutuļo kā dusmīgs tītars, kā stiepjas un apņem. Bet ko ar to darīt, paliek mūsu ziņā. Tad varbūt labāk nezināt?Arī pārējie fiziskie ienaidnieki nenāk atklāti. Piemēram, slimības. Vai tā tikai sakritība, ka šīm ļaunajām jaunkundzēm labpatīk ierasties naktī, kad apziņa atslēgusies no ikdienas skrejas? Ir klāt un cauri! Ja vien mēs spētu saskatīt to nodevīgos solīšus un pirksteļus, kas stiepjas, lai sagrābtu, – ticu, mēs cīnītos! Vairāk ēstu vitamīnus, skrietu no rītiem un rūpētos arī par emocionālo labsajūtu, jo visas kaites taču no nerviem!Neredzams arī ienaidnieks, kas bojā personību, jo šis nemēdz manifestēties sāpošos locekļos vai sabojātās plaušās, vien otra cilvēka sajūtās, kam jāuzņem mazā riebeklīša sastrādātas samazgas. Atšķirībā no pārējiem monstriem šim jāšķērso cilvēka izvēles slieksnis, tāpēc viņš mānās, ka būt savtīgam ir izdevīgi, ka uzkliegt otram nozīmē nosargāt savu pašapziņu, piemānīt – atrast ātrāko ceļu (bet laiks taču ir nauda!), būt neuzticīgam – izpaust svēti universālo brīvību! Sagrauzts un saēsts šāds cilvēks nonāk attiecību sētmalē. Bieži vien pašās vecumdienās…
