Jau no senās Romas laikiem maize, vīns un izklaides bijušas vienkāršos vārdos noformulētas vērtības, kas spēj noturēt cilvēka dzīvi primitīvā labsajūtas līdzsvarā un kļūst īpaši aktuālas, kad nekā cita, kur veldzēties, vairs nav. Nu gluži kā pasaulē krīzes visvairāk skartajā vietā – Latvijā –, kad ļaudis, lai neizšautu atlikušos drošinātājus, izslēdz visu, kas slēdzams, atstājot trīs pēdējās signāllampiņas – maizi, vīnu un izklaides.Pirmā komentārus neprasa. Pārtika ir un būs cilvēka pamatvajadzība, tāpēc drošāk šajos laikos, manuprāt, jūtas tie, kam pastāv kaut mazākā iespēja to saražot pašiem. Tādēļ nav jābrīnās, ka atkal cieņā nāk mazdārziņu bums, kad vagā nesmādē stāties pat rūdīti pilsētnieki, mēģinot saprast, kas sējams, kas stādāms. Domāju, tas vērsīsies plašumā, tomēr ne tik ļoti, ka ikviens spētu parakstīties uz lauku darbiem sava vēdera labā, tāpēc apķērīgākie varētu drīz vien saprast, kā pārtiku izmantot politikas taisīšanā un tautas lojalitātes pirkšanā – pasviežot viņiem arēnā maizi…Vīns savukārt visos laikos meklēts, lai mīkstinātu skaudro dzīves realitāti. Citam gan tā kļuvusi tik ļoti mīksta, ka nav, kur kājai atsperties, tomēr alkohola eksistencei pamatojums ir gana saprotams. Nav daudzi, kas monotonā ritmā spēj izturēt ikdienas spiedienu, kad domas bizo nekontrolējamā ātrumā, meklējot pieņemamus risinājumus ne jau izaugsmei, bet bezizejai! Tāpēc instinktīvi meklējam veidu, kā atslēgties. Pretējā gadījumā draud pārdegšana…Uz mirkli izvēdināties no piesmakušās īstenības, protams, palīdz arī izklaides, un dižķibele tām ir ļoti piemērota augsne. Izpirktie koncerti, teātra izrādes, īpaši komēdijas, tam ir kliedzošs apstiprinājums, ka nesaproti – priecāties vai raudāt? No vienas puses, ir patīkami un industrijai labi, ka burziņš pilns cilvēku, kas mēģina parādīt, ka ar viņiem vēl nav cauri, smaids nav nodzisis un kājas spēj iekustināt bugīgs ritmiņš. Tomēr paliek skaudri, apjaušot, ka pāri šai ballītei tomēr vijas kodīga migla, nesot ironisko vērtējumu no Svēto rakstu lapām – ēdīsim, dzersim un diesim, jo rīt mēs mirsim… Te tev nu bija maize, vīns un izklaides!
