«Uh, mammu, tu neko nesaproti!» dusmiņās šņāc četrgadīgais dēls, un šie vārdi aizķer manī kādu emocionālu stīgu. Nē, tie nesaērcina – sak, kā tāds mazs vardulēns, kuram vēl jūk labā un kreisā kāja, iedrošinās pārmest savai ciešākajai aprūpētājai, kas gan punus appūš, gan gardāko piena zupu uzvāra, gan cenšas rast atbildes uz visabsurdākajiem «kāpēc»! Šis paziņojums drīzāk pat nedaudz uzjautrina un liek klusi pasmaidīt. Kā no malas un kopskatā ar apkārt valdošo mieru un stabilitāti noskatoties vētru ūdensglāzē, kas norimst tikpat ātri, cik satrakojusies.Tomēr «tu neko nesaproti!» trāpa, aizskarot vienu no jūtīgākajām cilvēciskās komunikācijas jomām, kurā risinās daudzu attiecību «būt» vai «nebūt» drāma, jo sapratne izšķir teju visu. Gudrie sen secinājuši, ka cilvēks savā dziļākajā būtībā ir ļoti vientuļš – viņam pašam jāpiedzimst, jāatrod savs dzīves ceļš un beigās arī jāaiziet bez pavadoņu svītas. Tad nu sanāk – kaut mājojam tik cieši līdzās un piedzīvojam lērums kopīgu lietu, tomēr riņķojam katrs savā autonomā orbītā, ilgodamies satikties. Tas vairāk par jūtu ķīmiju vai nonākšanu vienādos apstākļos iespējams, vienkārši saprototies, atbalsojoties otrā un riņķojot kopā.Žēl, ka nav skolas, kur to māca, un nez vai maz sapratni var iemācīt. Tā ir fantastiska spēja palūkoties otra acīm un atzīt, ka tas ir svarīgi arī man, kas savukārt rada pamatīgu saķeres momentu, bet jau bērnam skaidrs, ka kopā varam vairāk! Varētu likties mierā, ja negribam šo «vairāk», turpinot koncentrēties vien ap sevi, tomēr sapratnes trūkumam ir ārdoša daba. Tā grauj attiecības mīļoto, tuvāko, sabiedrības, padoto un vadošo, tautu un veselu paaudžu starpā, kad jaunākie brēc uz vecākiem, ka tie viņus nesaprot un paēdušie neēdušos arī nesaprot. Vīrs nesaprot, ka sievai svarīgi sīki uzmanības apliecinājumi, laulātā nesaprot, ka dzīvesbiedram nepieciešams pasēdēt ar večiem, bērni nesaprot, kāpēc vecāki tik ļoti iespringst par dzīvi, mammas un tēvi nesaprot savu atvašu vieglprātīgo attieksmi, un ļaudis nesaprot politiskos gājienus. Nesaprot un turas sāņus. Tāpēc es satrūkstos, dzirdot šos pārmetumus no sava četrgadieka mutes, jo nevēlos plaisu. Nevēlēsimies kopā!
