Varu apgalvot, ka vēl nav izgudrots tāds ierocis, kas nesētu nāvi. Domāt par to spiež pieaugošā vardarbība un ieroču veikalu skaits, mudinot ļaužu masas apbruņoties. Pacifisti gan iebildīs, ka ļaunumu nevar iznīcināt ar ļaunumu, un, kas paceļ zobenu, pats reiz arī kritīs no tā. Dziļākajā būtībā jautājums ir par mūsu rīcības brīvību un veselību, kuru «ļaunais» līdzcilvēks mums var atņemt.Paradoksāli, bet īpašu brīvības sajūtu nesen piedzīvoju, nevarīgi guļot slimnīcas gultā, tvarstot pēc elpas. Prieks un laimīgas atziņas pārklājās cita citai. Tā bija garīga atbrīvošana – no vainas apziņas, kuru akumulē mūsu nepiepildītie sapņi un trūkumi, kā arī apkārtējie, kas mīl tos bāzt mums acīs. Spilgti izgaismojās doma, ka ļaušanās drūmajām tumšo spēku apsūdzībām, kas dara bailīgus un mazdūšīgus, ir pirmā sakāve, kas nobremzē jebkādu izaugsmi un pozitīvu attieksmi pret dzīvi.Cilvēku domāšanā izveidojies dalījums labajos un sliktajos ir pārāk vienkāršots, kas nereti iedzen nevajadzīgās un postošās dvēseles mokās tos, kam interesē garīgas kategorijas un tas, kas ar viņiem notiks pēc nāves. Atzīsimies, ka mēs visi esam slikti, jo kurš tad ir tas sirdsskaidrais ar dimanta oliņu krūtīs? Tādējādi iekšēju tīrību alkstošie tiek maldināti, ka lielajam Draugam tāpat kā pagānisko kultu dievekļiem kaut kā jāpielabinās, jāpienes upuri un ciešanas. Teologiem ir tendence lietas sarežģīt, taču elementāro tikšanu vaļā no grēka lāsta, zem kura visi piedzimuši, var salīdzināt ar atbrīvošanu no parādiem, jo cilvēku labākais Draugs ar savu upuri tos ir apmaksājis. Vienīgais, kas Viņam ir svarīgs šajā vertikālajā draudzībā, – mūsu pateicīgā attieksme par pirmajiem Ziemassvētkiem. Draugiem nav jāpielien; viņi ir gatavi mūs pieņemt tādus, kādi esam. Draugi nemeklē robežas, esmu pietiekami labs vai ne. Vienīgais efektīvais ierocis, kas spēj panākt pozitīvu atgriezenisko saiti un reizē darbojas kā zāles, skaļi izsakoties, ir mīlestība, bet piezemētāk – ieinteresētība «ienaidnieka» labklājībā, kas viņu vienlaikus arī kauninās un audzinās. Man kā diezgan nekomunikablam radījumam tas ir liels izaicinājums. Galu galā tas ir arī iecietības jautājums, jo mēs taču esam TIK dažādi!
