Lai piedzīvotais pilsētā viesu māksliniekiem no patīkamām atmiņām kļūtu par neaizmirstamu piedzīvojumu, viņam jāpiedāvā kas nebijis.
Lai piedzīvotais pilsētā viesu māksliniekiem no patīkamām atmiņām kļūtu par neaizmirstamu piedzīvojumu, viņam jāpiedāvā kas nebijis.
Ja, piemēram, ienāk prātā uz dažiem koncertiem uzaicināt nevienam nepazīstamu aizjūras rokgrupu, un daži šejieniešiem veltīti iepazīstināšanas vārdi atrod vairākas dzirdīgas ausis, iznāk kaut kas līdzīgs zviedru gotu “In Grey” piedzīvojumiem Jelgavā. Latvija viņu atmiņās palika ne tikai kā eksotiska zeme, kur apzināties savu izlutinātību instrumentārija un aparatūras ziņā, bet arī kā pirmais ārzemju brauciens, kurā, kā formācija vēlāk atzina, piedzīvota iespaidīgākā uzstāšanās grupas padsmit gadu ilgajā vēsturē. Ja mūziķi ir tepat no Latvijas un nereti savstarpēji pazīstami, nebijušais ir gaisotne, kas iedveš kopības sajūtu, iedvesmo un tikšanās vietā liek atgriezties atkal un atkal, kā tas jau ceturto reizi notiks rīt Nākotnes kultūras namā. Drošs gājiens ir kā nepieredzēto piedāvāt ko acīmredzamu un taustāmu – kā jaunu materiālu tēlniekam. Jelgavas gadījumā – ledu. Un piedzīvojums atmiņā nostiprinās, materiāla pirmās iepazīšanas vietai kļūstot par vietu, kur darbā ar to gūsti pirmos un nozares retuma dēļ varbūt arī vienīgos panākumus. Tas viss pilnā mērā attiecas uz lietuvieti Aļģirdu Bosu, kas savai garajai mākslinieka pieredzei pirmo ledus skulptūru pievienoja pirms trim gadiem Jelgavā un tepat jau otro gadu gūst pirmo vietu. Viņš, protams, nav vienīgais, kam Jelgava ir vieta, kur gribas atgriezties. Apkampieni un rokasspiedieni pagājušās sestdienas vakarā skvērā aiz kultūras nama runāja skaidrāk nekā apsveikuma vārdi.
