Saskaņā ar visām labajām gadu mijas tradīcijām, reklāmas – uzņemoties debespulku draudzes eņģeļu lomu – pilnā rīklē sludina, ka nupat būs lielā notikuma svinēšana. Es teikšu, svētki beigušies. Četrpadsmit nedēļas manējie vilka līdzi dziedošajām ģimenēm, un mums svētdiena tādēļ bija saulaini svētki, ko gaidīt, un katru dienu garastāvokļa uzlabošanai palaidām ierakstu. Pieejot racionāli, ar ausi tur nebija daudz ko dzirdēt, lai gan dzīvā mūzika vienmēr būs interesantāka par noslīpētām, aukstām fonogrammām. Vairāk gaidījām daudzās nesamākslotās, smaidīgās sejas un dzīvesprieku, kas staroja no dalībniekiem, kas ļāva uz brīdi aizmirst sūro ikdienu. Tas, ka uzvarēja Vītolu ģimene, ir apstāšanās vērts. Varbūt tieši šie sterilie citplanētieši ar savu mistisko vēstījumu un savādo acu skatu daudziem lika noburtiem gaidīt svētdienas vakarus, lai būtu liecinieki tam, ka var arī neskriet pa dzīvi kā idioti, ka var ielikt zemākā ātrumā un paskatīties mazliet apkārt. Ka mūžiņš var nesastāvēt tikai no acīm garām zibošajiem stabiem, kokiem, žogiem. Mājām un logiem. Ilgstošs karuselis pārāk lielā ātrumā ir bezjēdzīgs, jo tu neko neredzi. Ja kādreiz talants bija vairāk dabūt, tagad lielāks talants ir šo pasauli ielaist sevī pēc iespējas mazāk. Tikai tik, cik atļauj smadzeņu tilpums – nu tā, lai nesāpētu galva. Nojaušu, šiem citplanētiešiem ir līdzīgi mērķi manējiem. Es arī gribētu lauzt vienaldzības ledu. Iedragāt pilsētas mūru lepnības garu. Arī es gribētu apgaismot akluma tumsu. Pamosties bez pagātnes, bet ar nākotni. Panākt nenoķeramo, kļūt par eņģeli, iemīlēt nemīlamos, ielīksmot skumjos un stiprināt vājos. Arī es gribētu pabarot desmit tūkstoš ģimeņu, kas – nu jau arī Latvijā – saviem bērniem spiestas atgādināt: «Tu jau šodien vienreiz ēdi!» Šaubos, vai nepaēdušiem vēlējums «priecīgus Ziemassvētkus!» šogad būs aktuāls. Šajā apokaliptiskajā noskaņojumā un nesamaksājamo rēķinu priekšā «priecīgs» varētu nebūt īstais vārds. Kļūt par bērnu sargeņģeli tagad var ar ziedojuma palīdzību, un tur ir zināma patiesība, jo eņģeļi ir tādi, kas nesavtīgi palīdz citiem.Čikāgā ļaudis grib uzbūvēt apakšzemes pilsētu, kur nekad nebūs saules. Es gribētu dzīvot zemē, kur saule nekad nenoriet. Es gribētu, ja vien zinātu, kā. Mierina tas, ka gribēt – arī daudz.
