Aprobežotības mākoņi ap neizlēmīgo Homo sapienu savelkas, nostiepjas pretrunu pinekļi. It kā dzīvojam saprātīgā sabiedrībā, ne tā? Izrādās, pedofilija saprātīgajos Rietumos vairs nešķiet tik peļama, un vecums, kas to aizliedz, krītas. Lai likumīgi izmantotu bērnus Spānijā, Holandē, Maltā un Portugālē, pietiek sagaidīt viņu divpadsmito dzimšanas dienu, citviet četrpadsmito vai piecpadsmito. Nav ilgi jādomā, kāda veida kustības cīnās par visatļautību. ASV kongresmeņi tikai paraustīja plecus par šādu dokumentu: «Mēs pārvērtīsim jūsu dēlus, jūsu vārgās vīrišķības, seklo sapņu un vulgāro melu simbolus, par pederastiem. Mēs viņus pavedīsim jūsu skolās (..). Visi homoseksualitātes aizliegumi tiks atcelti. Tā vietā tiks pieņemta likumdošana, kas veicina mīlestību starp vīriešiem. (..) Mēs triumfēsim tikai tad, kad parādīsim savu seju netikumīgajam heteroseksuālajam ienaidniekam. Ģimene – melu, nodevības, viduvējības, liekulības un nežēlības augsne – tiks likvidēta. (..) Visas draudzes, kas mūs nosoda, tiks likvidētas. Mūsu vienīgie dievi ir jauni, izskatīgi vīrieši.» Pagaidiet, pēc desmit gadiem arī pie mums par pedofiliju tikai raustīs plecus. Tā kā neskaitāmi tūkstoši cilvēku ir veiksmīgi izārstēti no savām dzimumnovirzēm, nesteigsimies piebalsot propagandai, ka tas ir iedzimts. Sākumā varbūt tā šķiet vieglāk, bet problēmas tikai padziļinās. Tas, ka daudzi zēni bērnībā nespēj identificēties ar tēvu, ir labākais skaidrojums arī tam, kādēļ šīs novirzes iet plašumā, jo labi tēvi kļūst arvien lielāks deficīts. Tagad populāri ir lieko nogriezt, tāpēc ierosinu sākt ar pedofiliem, izvarotājiem un tiem, kas «sēdējuši» cietumā vairāk par divām reizēm. Tā jau ir diagnoze, nespēja kontrolēt augsto hormonu līmeni asinīs. Tādi paši kā tie, kas pilsētām cauri drāžas virs 100 kilometriem stundā. Žēl, ka pie mums cilvēktiesības attīstās vienīgi visatļautības virzienā, tādēļ kastrēšana varētu būt daudz maigāka audzināšana salīdzinājumā ar Rietumiem nepieņemamo nāvessodu. Ko lai dara, ja dažiem hormonu izstrādājas pārāk daudz, apdraudot pārējo sadarbību. Tomēr, dziļāk skatoties, sava veida apgraizīšana nepieciešama katram cilvēkam – un katru dienu. Kā dārznieks atzaro kokus, tā arī mēs profilaktiski izsakņojam sliktas domas. Katra diena, katra rīcība, katra doma ir ķieģelis rakstura mājā, un vēlāk kodīsim pirkstos, ka gribējām labāk, bet par vēlu.
