Publiskajā telpā nesen izskanēja vēsts, ka Ķīnā divām vietējā mēroga popzvaigznēm būs jāmaksā, pārrēķinot mūsu naudiņās, aptuveni 6000 latu sods par to, ka viņas pārkāpušas nesen pieņemto aizliegumu koncertā izmantot fonogrammu. Kultūras ministrija uzskatot, ka prakse plātīt muti glīti nogludināta, pielabota un uzfrišināta ieraksta pavadā nav nekas cits kā viena vienīga publikas maldināšana. Tik sūri secinājumi gūti pēc skandāla Pekinas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā 2008. gadā, kad mazā meitenīte, kas ar savu dziedājumu aizkustināja miljoniem skatītāju visā pasaulē, izrādījās tikai skaisti sapucēta lellīte. Īstajai izpildītajai pietrūcis ārējā smukuma, lai viņu vestu cilvēkos…Interesanti, kad mēs sāksim justies maldināti, izdzirdot fonogrammu daiļās, bet tomēr mākslīgās skaņas? Droši vien jāsasniedz tā saucamā kritiskā masa, kad falši spožo lietu lētums pārvelsies riebumā pret tām, alkās pēc īsta un dzīva ar visu sviedru smaku un brīžam cilvēcisku neizdošanos. Tomēr tam nepieciešams laiks, kurā veikt apgriezienu pa spirāli, jo tas viss mums jau bijis, bet diemžēl nemīlētajos padomju gados.Toreiz uz to spieda dzīve – laukos katram bija dārzs un māka zaptes vārīt, gurķus marinēt un gaļu žāvēt. Paši bija elektriķi, mehāniķi un mūrnieki, pašas šuva un tamborēja čības. «Hand made, hand made (tulk. – roku darbs),» dzelzs priekškaram krītot, jūsmoja rietumnieki, cieši satverot, sataustot un pat glaužot darinājumu pie vaiga, it kā cenšoties izvilkt tur ieausto dzīvības siltumu, bet mēs nesapratām, kas tur liels. Mūs taču gaidīja lēto plastmasiņu, kartoniņu, finieriņu ēra!Protams, fiksais, smukais lētums ienāca ne tikai sadzīvē. Vai kādam tā laika estrādes grandam varēja prātā ienākt, ka talantu un smagu darbu varēs imitēt ar pāris veiklām pirkstu kustībām pie ierakstu pults? Skan labi, izskatās skaisti – ko vairāk! Tomēr gribas ticēt, ka agrāk vai vēlāk gribēsim vairāk un nekaunēsimies no kādas šķības nots, nevietā ieņemtas elpas un atļukušām ausīm. Tas vismaz ir cilvēcīgi, dzīvi un krāsaini, kur vieta noskaņu mainībai, emociju kāpumam un kritumam. Arī profesionalitātei un izcilībai, mūžīgi vērtīgajam patiesumam.
