Nu, lūdzu, atdod! Atdod taču! Fiksi atdod, citādi pateikšu mammai! – reiz klusītēm no malas raudzījos, kā rit un ar ko beigsies manu bērnu saķeršanās nenozīmīgas rotaļlietas dēļ. Vēl vakar tā bija grozījusies meitas rokās, bet šodien kā tāds vanadzēns asiem nagiem mantu bija sagrābis puika. Nedeva, un viss, gūdams savdabīgu baudījumu no pārākuma, kas lika māsai gan izmisīgi lūgties, gan draudēt un apelēt pie «augstākiem spēkiem». Neko citu tajā brīdī meita arī nevarēja iesākt – aizliegums atņemt ar varu mūsu mājā ir likums!Taču katrā bezizejā ir savs cerību stariņš, un aiz ļoti daudziem komatiem seko «bet». Viens maģisks mirklis, gudra kustība, un bez lieka trokšņa un putekļiem vanadziņš savu ieguvumu tomēr atlaida. Vienkārši, palaizdama skatienu apkārt, māsa bija ieraudzījusi novārtā atstāto viņa iemīļoto mašīnīti, ko tagad, acīm triumfā mirdzot, novicināja brāļa priekšā. Iekustējās pareizā svira, un šoreiz iztika bez «miertiesneša».Tā jau saka, ka visas attiecības – arī tās romantiskākās un ar zeltu apvītās – vajadzētu uztvert kā parastu biznesa darījumu, jau pašā sākumā noskaidrojot un vienojoties, ko tu man un ko es tev. Vismaz skaidra valoda, kas ļautu lietām vienkārši ritēt bez ilūzijām un nepiepildītām ilgām, jo fakts, ka neesam pilnīgi un līdz galam pašpietiekami, vēl aizvien ir spēkā. Tāpēc arī nevaram no leksikas un dzīves izkratīt vārdiņus: dot, atdot, pārdot, piedot, nodot, iedot, uzdot, sadot, ziedot… dot, dot, dot… jo vajag pašiem – arī tās cēlākās lietas! Grēku piedošanu, sirdsmieru, gandarījumu, ko saņemam līdz ar katru grūtdienim atvēlēto santīmu, un mīļumu, kas nāk pūrā bučai uz sava bērna vaiga. Tādēļ varbūt neklātos dramatizēt, cik mēs labiņi, palīdzot večiņai pāriet ielu vai rindā pie kases palaižot priekšā mammu ar brēcošu zīdaini ratos un niķīgu divgadnieku pie rokas. Paši taču dabūjam vairāk! Daži gan nesaprot pat to, tāpēc cenšas iegūt kāroto citiem ceļiem – lūdzot, pieprasot, diedelējot vai vienkārši ņemot. Bet atdot tāpat parasti nav cilvēka dabā, tāpēc būtu gudri steidzīgi atrast pareizo piegājienu, kas atlaiž ciešo tvērienu. Citādi attiecības nesanāk! Vienkārši.
