Mani māc bažas, ja ne pat kosmiskas skumjas, cik apbrīnojami ātri un vienkārši mēs pieņemam, kas ir normāli un kas nav; cik akli pieķeramies pa ausu galam saklausītiem jokainiem sabiedrības «standartiem». Bet vai galu galā nesanāk tā, ka normāli gandrīz vienmēr ir tas, ko darām mēs? Kamēr apsaukājam kaimiņus par citādi domājošiem, tikmēr aizmirstam, ka viņu acīs arī paši tādi esam. Varbūt jāpārskata šī definīcija, ka normāli ir tas, ko vairums (teorētiski) atzīst par labu? Lai citi pret mani izturas kā eņģeļi, bet es to izmantošu! Lai gan tieši to varētu nozīmēt pārsteidzošs šķirklis manā vārdnīcā: «Normāls: tāds, kas atbilst kam vispārpieņemtam, regulāram, izdevīgam.» Pieejot realitātei no šāda viedokļa, jāsecina, ka viss, kas mums apkārt notiek, IR NORMĀLI. Normāli, jo nekad un nekas nespēs izskaust zagšanas, naida un nokaušanas vaininiekus – slinkumu, skaudību, egoismu. Pilnīgi normāli, jo citādi agresija būtu tikai reta parādība, kaut kur dzirdēts mīts. Diemžēl mēs zinām, cik kāri esam pret sabiedrības izdomāto pienākumu būt «labam», kā nu kurš to traktē. Taču vai vispār kādam interesē pamatojums, kāpēc tādam vajadzētu būt? Vai tas ir pašsaglabāšanās instinkts vai augstāku spēku griba? Katrā ziņā nekas nav vieglāk, kā izlikties par mīļu kustonīti – kad tas ir izdevīgi. Cerēt uz komunismu jeb, manā izpratnē, debesu valstību jau šajā dzīvē ir naivi, jo tur ieiešot tikai tādi, kas mīl un dara patiesību; tur ļaunums tiešām nebūs normāls, vēl vairāk – tā tur vienkārši nebūs (beidzot!). Tā kā patiesības mīlestība nereti noved pie asiem strīdiem, vietā ir Aišas vēstījums, ka «vienīgi misters Augstākais zina kāpēc». Nekad nebūs visu atbilžu. To, kas ir «normāli», diemžēl laika gaitā neapzināti izdomā pati sabiedrība. Ja kaut ko dara «visi», es kļūstu piesardzīgs. Kas vispār var būt normāli šajā melu pasaulē? Tāpēc šad tad sev atgādinu: «Netici nevienam, arī sev ne!» Pie godīgām atbildēm var nonākt, tikai sadegot savā sāpīgajā pieredzē.Secinu, ka mēs varam vienīgi izdarīt personīgu izvēli iemīlēt gaismu, lai ļaunums kļūtu pretdabīgs un riebīgs, lai liktos normāli vājākajam palīdzēt, nevis izmantot viņa vājumu. Biznesa principus nevajadzētu ieviest arī sadzīvē. Atstāsim šīs prasmes nekaunīgu mārketinga profiņu ziņā.
