Pirmskara bildes ar krāšņo hercogistes citadeli un vēlāki attēli ar drupu kaudzēm, kur vajadzēja būt pilsētai ar vārdu Jelgava, manā prātā sasaistījās ar dvīņu torņiem un terorismu. Pēc to noslaucīšanas pasaule ar aizturētu elpu gaidīja, kad arābiska iedeguma personas sāks spridzināties uz katra stūra, taču, par laimi, tik traki nebija. Vai terorisms nozīmē tikai spridzekļu jostas? Pat nepieminēsim pierasto ģimenes locekļu, kaimiņu vai vecākās paaudzes terorizēšanu.Skaidrs, šo to no Vecās pasaules barikādēm sen vajadzēja nojaukt – galu galā normāla parādība ikvienā pilsētā. Diemžēl topā ielēkušās destruktīvās dzīves filosofijas mērķis ir nojaukt pat nevainīgāko robežstabiņu. Kad šī demo[krātijas] versija, kas ir tik maiga un bezzobaina (un kurā «dot kukuli» izklausās tik normāli, jo bez maizes taču nevar!), aizies līdz tās loģiskajam iznākumam – absolūtai anarhijai –, laikam tikai tad sāksim atzīt, ka daudzu kultivētā «brīvība» bez konkrēta morāles pamata ir vēl bīstamāka par terorismu. Tad iedomātā brīvība kļūs par gūstu, nepiesietam balonam iesprūstot elektrības vados. Ja fiziska un garīgadisciplīna būs svarīga vien armijā, tad tā vienīgā spēs tikt galā ar to, kas notiek uz ielām. Tad vairs nekādi nepalīdzēs inteliģences lūrēšana pa aizkaru šķirbiņu un gudra patērzēšana simts gramos kultūras. Tad nekas vairs nebūs līdzams, jo šādu stāvokli būs nobruģējusi ne vien konstitūcija ar savām cilvēktiesībām, bet arī pēdējo paaudžu domāšana, kurai jau tagad ir pielecis, ka viņi drīkst darīt visu. Faktiski jau tagad nekas vairs nav līdzams, jo smagais Rietumu brīvības Titāniks pārliecinoši traucas pretī savam aisbergam. Aizstāvēt «brīvību» būs populāri vienmēr, kā dēļ lielā mērā tas tiek darīts. Diemžēl citam tiesības palielinot, manējā samazinās. Sevišķi to izjūt vecāki, kuriem nu jāraustās no bērniem un jāiztēlojas, ka viņi ir saprātīgi un pieauguši. Tātad – vai īstākie teroristi nav vis tie, kas uzspridzina vienu vai otru lielveikalu, bet gan visatļautības apzinātie vai neapzinātie aizstāvji, kas kaismīgi ārda Veco pasauli? Tikai savā dedzībā pieminēsim nolīdzināto hercogistes citadeli – vai visu sākt no jauna pēc atombumbas apciemojuma ir īpaši prātīgi.
