Kļūstot vecākai, tu aizvien biežāk sastapsi un ieraudzīsi dzīves nejauko pusi, reiz man sacīja, un es instinktīvi piekrītoši pamāju. Esmu pa vidu. Māras Zālītes definētais «Tu esi vēl jauns, tev viss vēl priekšā» arī manā apziņā jau apbružājies, kad vistuvākais izdziest uz rokām, pieviļ draugi, slāpst pēc piepildījuma, tiek meklēts, bet neatrasts. Tāpēc neatgaiņāju sava padomdevēja teikto kā uzmācīgu sūdu mušu, kurai nekādā ziņā nevajadzētu nosēsties manās domās. Labāk klausīties. Viņš zina!Jaunībai piemīt dīvaina imunitāte, kas neļauj izreaģēt realitāti. Vienā ziņā loģiski, jo priekšā vecāku un vecvecāku buferpaaudze, kura saprot, ka neviena lieta uz šīs zemes nenotiek pati no sevis. Viss ir likumsakarīgs! Rūķīši nenāks vakarā nomazgāt traukus, un darba tirgū neviens negaidīs atplestām rokām tikai tāpēc, ka tu esi. Pieredze situsi un mācījusi, ka sapņiem raksturīgs balona efekts – spēj lidot augstu, bet ātri plīst –, ka cilvēku neizmanīt, un vairāk par taisnību šajā telpā valda personīgas simpātijas, sarunāšana un brīžam neizprotama labvēlība. Ja to saproti, izdzīvosi! Jauniešiem gan nevajag saprast, bet lidot. Lai jau! Tomēr agri vai vēlu pienāks nolaišanās brīdis buferzonā, jo vecākā paaudze irst, tāpēc ir labi samierināties. Dzīves nejaukā puse. Tā, manuprāt ir sastapšanās ar nevarēšanu, neveselību un nepilnību. Savu un apkārtējo. To labi saprot mammas, kuras riebumā neaizspiež degunu, ikreiz savam mazulim nomainot autiņbiksītes. Viņas ir ar mieru vairākas reizes naktī celties, lai pabarotu un nomierinātu savu bērnu, un dusmās nesper zemes gaisā, kad viņš atlaidis pienu vai, lempīgi gāzdamies, sasitis dārgāko servīzi. Viņas panes un apklāj, jo mīl. Tas ir pirmais nopietnais treniņš, bez kura būs ārkārtīgi grūti sirgstošajam un ar dzīvi neapmierinātajam vecamtēvam mainīt viņa pieslapinātos palagus un klausīties ērcīgos pārmetumus. Tāpat šad tad būs jāatrod spēki, lai palīdzētu savam pusaudzim atmudžināt samezglojušos brīvības izpratnes jautājumus, kad viņš nopietni konfliktēs ar pastāvošo varu. Būs jātiek galā ar dzīvesdrauga emocionālajām augšām un apakšām, viņam zaudējot darbu, statusu un pašapziņu, nemaz nerunājot par tavām paša nebūšanām. Dzīves nejaukā puse. Bet tikai pusīte!
