«Visu dienu: «Bla, bla, bla, bla, bla. Bla, bla, bla, bla, bla. Neizturēju un aizgāju dzīvot viens,» reiz Krievijas televīzijas raidījumā par dīvaiņiem savrupniekiem izteicās kāds vīrs. Glābdamies no dzīvesbiedres vārdu plūdiem un pārmetumu akačiem, viņš bija spēris soli, ko pēc dabas sociālajām būtnēm nav viegli aptvert. Vai tiešām komunikācijas slogs bija tik nepanesams, ka jānotinas mežmalā, par saviem vienīgajiem sarunu biedriem izvēloties sevi pašu, suni, pāris kaķu un vēju, kas lodā pa izdrupušajiem pakšķiem? Vārdiem tiešām ir spēks!Bet vēl vairāk tiem piemīt grabēšana. Ne velti Zālamans brīdināja – kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka. Grabam rītā, vakarā un pusdienlaikā par riebīgajiem laikapstākļiem, dumjo valdību un kaimiņa jauno brūti, nemaz nepamanīdami, cik kaili šajā brīdī esam. No sirds pilnības mute runā, bet pilnības vietā bieži ir tukšums. Tāpēc jau tukša muca tālu skan. Pietrūkst mīlestības, kas šķindošos zvārguļus pārvērstu eņģeļu mēlēs un trulas oficiālās runas jēgpilnā vēstījumā. Varbūt līdz kaut neliela pilnuma iegūšanai šīs runas aizliegt pavisam? Iedomājies, cik ļoti ietaupītos laiks, ja nevajadzētu uzklausīt visu to grabēšanu, no kuras sāp ausis vai katrā oficiālā pasākumā.To, kā mēs patiesībā «skanam», droši vien atklātu, ja kaut uz brīdi pazustu artikulācija. Atvērtu muti un ļautu tam sirds saturam izpausties. Domāju, tur būtu ne tikai grabēšana, bet arī sirēnu gaudošana, īdēšana, pīkstēšana, sīkšana un klukstēšana. Iespējams, strautam līdzīga burbuļošana, viļņu krākšana un vēja šalkšana. Liega svilpšana. Ķērkšana. Spiegšana un gavilēšana. Kādu skaņu tu gribētu sev?Varbūt izvēlēties klusumu? Manuprāt, tas ir viens līdz galam neapgūts resurss, ko parasti pamanāmies izmantot nepareizi. Klusējam, kad vajadzētu skaļi kliegt savu sāpi, celt gaismā netaisnību, pārrunāt eksistenciāli svarīgo, un muldam, kad pienāktos klusēt un ļaut, lai šī bezskaņas sanēšana dziedinātu. Taču tieši tāpēc klusums pavada visas lielās traģēdijas. Ja tām pieliktu smeldzīgas melodijas kā Holivudas filmās, mēs vienkārši sajuktu prātā. Citādi nevar «sagremot» savu vistuvāko cilvēku nāvi. Bet te nāk klusums un punktu izstiepj starā…
