Biogrāfisko enciklopēdiju «Who is Who in Latvia» gan neesmu lasījis, taču skanīgais nosaukums iespiedies prātā un raisa paralēlo domāšanu – «Kas ir kas Latvijā» un visās citās vietās. Šajā grāmatā godinām, citās peļam. Lai gan mums daudzās instancēs tiek mācīts, ka cilvēkus šķirot nav labi, tomēr atkal un atkal to darām, jo praksē tā izrādās visai noderīga nodarbe. Sveša cilvēka vērtējums mums ir jau gatavs pirmajā sekundē, un arī visi pārējie līdzcilvēciņi sen guļ katrs savā «kastītē» – žiglie izmanīgie un gausie apkāšamie, sirsnīgie mīļcilvēciņi un aukstie granītbluķi, supermodeļi un, piedodiet, kropļi. Šķirošana par nevēlamu nodarbi droši vien tiek saukta tieši nežēlīgās dabas dēļ, jo bieži vien nesaudzē pat priekšzīmīgākos. Karjeristi, lūk. Bet ar ko, piemēram, jūs-cilvēki atšķiras no tu-cilvēkiem? Jūs-cilvēkiem patīk senlaiku manieres; viņiem patīk cieņa īpaši lielās devās; viņiem patīk tielēties, slēpt patiesās domas, nepatiku, viņi cenšas izlikties labāki nekā īstenībā. Bieži vien pārbaudi neiztur standarta dalījums svešiniekos un tuviniekos, jo patiesā atšķirība meklējama ne radniecībā, bet atklātībā. Viens ir pārsteidzīgi un bezjēdzīgi uz dullo šķirot avis no āžiem, bet otrs – pazīt āžus, ieraudzīt raksturojošās pazīmes. Kas tad mūsdienu sabiedrībā (visai pavirši un standartizēti) nodala labos no sliktajiem? Sods. Nemāki pareizi novietot auto – 30 latu sods. Laikus neizdarīsi savus darba pienākumus – atvilkums no algas. Pareizi neizpildīji skolā uzdevumu – sēdies, divi.Taču šeit slēpjas viena nelaime. Jo vai tad tiešām soda funkcija būtu nodalīt labos no sliktajiem? Vai varbūt tas kļuvis tikai par valsts kases papildināšanas iespējām? Vai tad tam nevajadzētu būt pašam pēdējam pāraudzināšanas līdzeklim, kā likt cilvēkiem saprast savas kļūdas? Diemžēl visa sabiedrība turas uz šā pēdējā – vienīgā – līdzekļa. Bērni ieklausās tikai tad, kad uz viņiem sāk bļaut. Un pieaugušie tādi paši – sāk pierauties tikai tad, ja piedraud ar naudas sodu. Ko lai dara, ja vislabāk pārvaldām prastākās komunikācijas valodas – vēdera izloksni un dūres tiešo valodu. Lai kaut ko panāktu, nākas ar kaut ko iekārdināt. Bet jāuzmanās, jo pat aiz mīļākā lūguma neizpildīšanas gadījumā var slēpties sods.Pati šķirošana kļuvusi par vienu lielu sodu. Žēl, ka nevaram būt viena draudzīga bišu saime; tādi laiki diez vai kādreiz pienāks. Jāsecina, ka cilvēksaime laikam ir vēl tuvredzīgāka par bitēm.
