Dienas šobrīd ir īsas. Reizēm tu sajūti sevī apņēmību dienas gaišajā pusē kaut ko izdarīt citādi. Tā es, pat neatceros, kuru dienu tas bija, devos uz jūru un tik mērķtiecīgi, ka papēži vien zibēja. Nolēmu neņemt līdzi fotoaparātu. Cerēju, ka varbūt tā varēšu par jūru ko uzrakstīt. Kad aizgāju, man mute pavērās no brīnumiem un negribēja aizvērties. Nožēloju, ka nepaņēmu fotoaparātu, jo sapratu, ka uzrakstīt es to nespēšu. Tā bija gandrīz vai pati labākā jūra, vismaz man, pēdējo piecu gadu laikā. Diez vai varētu izstāstīt, kādi bija viļņi, kādas debesis ar saviem pārsteigumiem un kā, pagriežoties ar skatu prom no jūras, redzēju, kā virs kāpas slīd kuģa augšējā daļa. Kuģis, apejot kāpu, virzījās ārā no ostas – uz mola pusi un tālāk jūrā. Galvā man joprojām ir šī dabas glezna, neiespējama vienam autoram, kura vārds ir Cilvēks. Bildējot ar aparātu, es būtu kļuvis tikai par kolekcionāru un iespaids būtu pagaisis. Labākajā gadījumā, pārlūkojot bildes, mēģinātu kaut ko uzrakstīt, jo uz fotoizstādi es nepretendēju, objektīva leņķis par šauru.Es diezgan daudz domāju par atšķirībām starp mākslām. Krāju un pierakstu piemērus. Nesen nelielā auditorijā pat nolasīju par to lekciju. Viena no atšķirībām, varbūt ne pati būtiskākā, bet tomēr – ir tirāža. Šajā sakarā, domājot par savu jūras apmeklējumu, kļuvu arvien laimīgāks un laimīgāks. Par to, ka arī es esmu izraudzīts. Jūs jautāsiet – kam? Nu, šim iespaidam taču! Ne velti minēju, ka tā bija vai pati iespaidīgākā jūra piecu gadu laikā, vismaz man. Jo jūra, lai gan atrodas turpat un saucas tāpat, katru dienu ir cita. Gluži kā teicienā par to nevarēšanu iekāpt vienā upē divreiz. Tātad – tirāža. Cik cilvēku bija atnākuši šajā vietā un šajā stundā pie jūras? Kādi trīs četri. Varbūt desmit, bet es tos pārējos vienkārši neredzēju. Tātad šī jūra ir tieši tik mazā tirāžā, daži eksemplāri dažu cilvēku galvās. Protams, kāds tomēr varēja nofotografēt un pēc tam to reproducēt. Taču tas nav tas. Es par to pārliecinājos oktobrī, kad apmeklēju Luvru. Tas bija pavisam citādi nekā reprodukcijās. Dažas gleznas man radīja iespaidu, ka es esmu tur klāt tajā laikā, kad tās tika gleznotas. Tā kā todien pie jūras.
