«Karalis, zirgs un āksts» bija neparasts skolēnu dramatiskā teātra pulciņa uzvedums. Tur satiku Edgaru no Balvu rajona Eglienas. Ziemas spelgonī apbraukājām Latvijas skolas, lai noskatītos dramatisko pulciņu izrādes un labākās atlasītu Skolēnu teātra festivālam. Alūksnes kultūras namā Eglienas skoliņas aktieru ansamblī bija trīs cilvēki un galvenās lomas – karalis un viņa zirgs. Divi aktieri bija tērpušies no avīzēm gatavotos apjomīgos kostīmos, kas neļāva gana veikli kustēties pa skatuvi, bet lika vairāk nodoties teksta deklamēšanai. Trešais bija āksts – bez kupla avīžu kostīma. Nedaudz apsmulētās baltās zeķubiksēs, kājas vilnas zeķes, plāns triko krekliņš, ap kaklu apdriskāta sarkanstūraina āksta apkakle, galvā zila mice ar rakstiem, kam piemontēti divi balti pušķi. Drosmīgs grims – seja balta, arī acis un acu dobumi. Vaigu gali un liels, sārts plankums ap muti Edgaru bija pārvērtuši par īstu aktieri. Sajūsma par viņa darbošanos auga augumā – visu, ko mazkustīgie aktieri patosā deklamēja, Edgars veiklām kustībām attēloja bez vārdiem. Par došanos uz karalauku, par zobenu cīņām, par karaļa ievainojumu un to, kā zirgs, viņu nesot mājās, arī klibo. Starpbrīdī Edgaru steigšus sameklēju, vaicāju – kas tev ieteica kostīmu? Kā iedomājies, ka tev uz skatuves jādara tieši tas, ko darīji? Vai drīkstu tevi nofotografēt? Edgars piekrita, bet lai es nofotografējot, kā viņš met ritentiņu, jo lugā to parādīt nav bijis īsti piemērota brīža. Kostīmu izfantazējis pats, arī to, ka seja balta – jo viņam taču lugā teksts netika dots, piebilda puisis. Un savu uzvedību uz skatuves Edgars skaidroja – es gribēju lugā kaut ko darīt, lai tiktu spēlēt teātri. Vasarā, kad rīkojām festivālu, noslēgumā uz skatuves divu paaudžu aktieri sēdēja un sarunājās par dzīvi, par to kas, kas ir «smiekli caur asarām». Edgars un aktieris Jānis Reinis. Edgara gadījums man bijis liels piemērs dzīvē – kad tev nav nekā, esi burvis – radi ne no kā. Tev ir tava brīvā griba izpausties, sagudrot savu «āksta tērpu» un atrast veidu, kā ar darbiem pateikt dzīves patiesības.Esi sveicināts pāri gadiem, Edgar! Nezinu, kā ievirzījusies tava dzīve, droši, ka visupirms esi krietns cilvēks, jo tev ir dota liela dāvana dzīvē – radītprieks, spēks – būt pašam un stāstīt savu stāstu.Šogad kinoindustrijā pamanīta arī Spīlberga filma «Kara zirgs». Tas ir stāsts par puiša un kara zirga draudzību, par drosmi. Drīz Holivuda dalīs Oskarus, no savas puses vienu simboliski gribētu sūtīt Edgaram. Viņa piemērs man bijis kā uzticams kara zirgs, kas nesis cauri dzīves ceļiem. Edgars man mācījis radīt pat tad, ja nav no kā. Darīt. Ticēt sev. Un, mīļo lasītāj, tu man piekritīsi – mums apkārt ir daudz, daudz šādu piemēru.
