Savulaik strādājot vakara avīzē «Rīgas Balss», man kā nodaļas vadītājam nācās piedalīties avīžu plānošanās. Kad «balsī» lietas grozījās ap valstij un sociālajai politikai svarīgiem jautājumiem, diskusijas bija augstos toņos. Taču bija viens vai divi kolēģi, kuri uz lietām skatījās vienkāršāk un praktiskāk. Tie bija sporta dzīves apskatnieki. Viņi cīnījās par savām lapām, kā arī centās iedabūt kādu ziņu, bildi ar parakstu vai abus kopā pirmajā lappusē, ja sportisti bija guvuši kādu augsta līmeņa uzvaru. Sporta atspoguļotāji samiernieciski un viegli ironiski skatījās uz ambiciozajiem politiskās un ekonomiskās, kā arī uz kultūras dzīves vērotājiem. Viņu klusēšanas koda šifrs bija apmēram šāds: «Kad notiek sporta sacensības, lielgabali klusē. Sportisti saprotas bez vārdiem visā pasaulē, sports nojauc robežas starp tautām un valodām. Ja valstu politiskajās dzīvēs principi būtu kā sportā, mēs dzīvotu daudz labāk.» Taču tik vienkārši vis nav. It īpaši, ja publiskajā telpā izskan laba līmeņa profesionāla sportista, tātad publiski atpazīstamas personas, ne visai korekti izteikumi par valsts valodu. Runa ir par Vācijas virslīgas klubā Hamburgā spēlējošo futbolistu, Latvijas pilsoni Artjomu Rudņevu, kurš jau 23 spēles aizvadījis arī Latvijas izlasē. Ko viņš intervijā pateica?Piemēram: «.. Man latviešu valodas zināšanas nav vajadzīgas – es tā uzskatu. Es ar korespondentiem varu arī krieviski parunāt. Arī poliski vai angliski.» Nekas nedzirdēts. Atliek piebilst, ka puisis dzimis un audzis Daugavpilī. Toties, kad Hamburgas klubā katram bija jānodzied kāda dziesma, Artjoms dziedājis «Dievs, svētī Latviju!». Daļa atbildības te jāuzņemas arī sporta komentētājiem un aprakstītājiem. Viņiem bija visas iespējas iedarboties uz Latvijas futbola izlases treneri Aleksandru Starkovu, kurš, lai gan dzimis 1955. gadā Madonā, ar žurnālistiem latviski «ķeksīša dēļ» runājis tikai vienu vai divas reizes, nu jau pirms gadiem. Te klibo loģikas samērs un patriotiskums, jo Starkovs nav ārzemju treneris, bet latvijietis, – lai kā mēs šo terminu negribam atzīt. Kā gan komentētājam tiešraidē nosaukt Latvijas kādas komandas sportistus, ja viņi pārsvarā nav latvieši? Par latviešiem? Nē, par latvijiešiem.Par laimi, latviešu skaits Latvijas futbola izlasē atkal aug.
