Pasaulē ir taisnības gars un ir likuma spēks, un tie ne vienmēr saskan. To atkal ievēroju kādā rītā, kad sniega vēl nebija. Gāju pāri ielai Jelgavā pie stacijas, degot sarkanajai gaismai. Ievērojis, ka mašīnas nav pat nobraukušas no gaisa tilta, iepriekš pie pārejas pogu nespiedu. Kāpēc? Tāpēc, ka zinu, ka šajā luksoforā sarkanā gaisma mašīnām deg ilgi. Tās būs spiestas apstāties, kad Aivariņš jau sen būs pārgājis ielu, un stāvēt, kamēr es stacijā varbūt jau būšu nopircis biļeti. Radīsies ievērojami zudumi tautsaimniecībā, jo arī viņi steidzas. Taču likuma gars bija iecerējis manām labajām domām nelabvēlīgu scenāriju. Kad gāju pāri ielai, ievēroju otrā pusē policistu. Vēl nodomāju: «Re, viņš kapuci uzlicis, bet es ne.» Nemaz prātā neienāca iegansts, kāpēc viņš tur stāv. Gāju bez kautrēšanās tuvu garām. Viņš mani uzrunāja: «Kāda gaisma patlaban deg (jo sarkanā joprojām dega)?» «Sarkanā,» atbildēju. «Un kad gājāt pāri ielai?» «Arī sarkanā.» «Nāciet man līdzi, sastādīsim protokolu. Ja jūs gada laikā neesat jau šādi aizturēts, tad būs brīdinājums. Ja esat, tad būs 5 – 25 latu naudas sods.» Par laimi, biju atnācis uz staciju neloģiski agri. Jeb tieši laikā, lai policists man sastādītu protokolu. Devāmies uz stacijas policijas telpu.Pa rāciju policists pārbaudīja, vai tiešām vismaz šogad esmu bijis «tīrs». «Tīrs» gan, jo iepriekš piecus latus samaksāju pirms gadiem desmit, kad pie Raiņa parka no mašīnas izkāpu uz šaurā zāliena, nevis trotuāra. Izrādās, šādas «viegli kriminogēnas» vai antisociālas noslieces man piemīt, kā piezīmēja kāds laikabiedrs.Kad teicu, ka braukšu uz Rīgu ar šo vilcienu, policists man piedāvāja parakstīt tukšu protokolu. «Nekādā gadījumā. Rakstiet vien.» Viņš to arī darīja, taču rakstīšana nevedās. «Kāda darbvieta?» «Latvijas Rakstnieku savienība.» «Varbūt nerakstīt?» «Nē, rakstiet gan.» Kad līdz vilciena atiešanai atlika četras minūtes, viņš sacīja: «Vēl piecas minūtes.» Tad teicu: «Dodiet, tagad gan parakstīšu, jūs pēc tam…» Jo aptvēru, ka nebūtu loģiski, ja pēc ieraksta «Nepareizi šķērsoja ielu,» viņš vēlāk pierakstītu: «Pēc tam nogalināja garāmgājēju.»Šķiroties paspiedu policistam roku, un viņš teica, ka es esot normāls cilvēks.
