Jelgavā ir mazāk nekā desmit tirdzniecības vietu, kur legāli var iegādāties mūzikas ierakstus.
Jelgavā ir mazāk nekā desmit tirdzniecības vietu, kur legāli var iegādāties mūzikas ierakstus. Pilsētā ir mazliet mazāk nekā 20 datorsalonu, kuros iespējams izmantot internetu, lielākoties tie piedāvā iespēju arī saglabāt lejuplādēto informāciju uz pārnēsājamajiem datu nesējiem. Turklāt ir vismaz 500 cilvēku, kas regulāri nodarbojas ar nelegālo kompaktdisku tirdzniecību un izplatīšanu.
Mūzikas ieraksta cena CD formātā vidēji ir 7 lati. Matricas (tukša kompaktdiska) cena – apmēram 25 santīmi. Tagad tai klāt nāk arī jaunais datu nesēja nodoklis. Vēl pierēķinām, ka viena albuma atrašanai un lejuplādēšanai nepieciešama aptuveni pusotra stunda, t.i., aptuveni 50 santīmu. Legālais ieraksts, kuru tu iegādājies pārtikas veikalā vai benzīntankā, izmaksā vismaz septiņas reizes dārgāk nekā tāds pats nelegālais ieraksts. Vēl pirms kāda laika varēja būt runa par mūziķu apzagšanu (pat zinot to, ka no septiņiem samaksātajiem latiem par disku mūziķis labākajā gadījumā saņem 50 santīmu), bet tagad pat gadījumā, ja iegādājies matricu, kurā vēlies saglabāt savu dokumentu rezerves kopiju, tu maksā nodokli, kam pēc būtības arī vajadzētu nonākt līdz mūziķiem.
Šo kalkulāciju jēga nav atbalstīt pirātiskas darbības. Tas vienkārši pierāda, ka kārtējo reizi cienījamie politiķi izdomājuši likumus, kas attaisno pirātus – nopērkot matricu, kurā vēlos ierakstīt jaunāko Britnijas Spīrsas albumu, es jau esmu samaksājis (jeb, pareizāk sakot, uzņēmums, kas paaugstinājis matricas cenu, ir samaksājis) bezpeļņas sabiedrībai “AKKA/LAA” autoratlīdzību.
