Vēl līdz svētdienai var aplūkot kādu sevišķu izstādi Jelgavas mākslas muzejā. Kārlis Dobrājs nav biežs viesis mākslas kritiķu apskatu un apceru avanscēnā. Biju dzirdējis par viņa pedagoga darbu, skandālu kādas gleznas sakarā, kad mākslinieks saduļķoja mākslas vidi vai pīļu dīķi, kā nu katram to labpatīk saukt, bet, mainoties tūkstošgadēm, atkal viss noklusa. Viņa daiļrade bija manām maņām it kā slīdējusi garām. Tāpēc piekrītu Māra Branča izteikumam par šokējošo impulsu, ieejot Dobrāja 70 dzīves un 50 darba gadiem veltītajā izstādē «Zelta ābele Jelgavā». Atklājās «patiesi unikāla personība latviešu mākslā», kā to definējusi Anita Jansone-Zirnīte. Man patika diezgan daudzi darbi, taču sajūsmu vēlos paust, pateicoties divām klusajām dabām, kuras par tādām var dēvēt tikai nosacīti – tradicionālā termina dēļ. Runa ir par darbiem «Baltie ziedi» (2003) un «Saulespuķes» (1999). Nu jau esmu bijis Luvrā, tāpat impresionistu (un ne tikai) muzejā Orsē un citur, jaunībā Ermitāžā un Tretjakova galerijā… Ne pa jokam interesējos arī par latviešu glezniecību, taču neatceros neko līdzīgu redzējis, arī van Goga gleznotās saulespuķes atšķiras. Iespaids ir monumentāls, ziedi tālu pārsniedz tiem doto parasto apzīmējumu un izskatās varen arhitektoniski. Ziedi laužas ārā no audekla un šķiet plūkti ne mūsdienās. Tie līdzīgi antīkām celtnēm, kas nav nopostītas karos. Nekad nebiju domājis, ka monumentālisms, kas praktiski neder dzejai, tik labi piestāv klusajai dabai, kas patiesībā nav klusa!Kad iznāks šis avīzes numurs, Ragaciema kapos jau būs guldīts Imants Ziedonis. Es būšu stāvējis dzejnieku godasardzē pie viņa šķirsta Doma baznīcā. Aizgājējam būšu devis līdzi nevis parastus ziedus, bet sajūtu un atmiņu, kāda man radusies, skatoties Dobrāja gleznu «Baltie ziedi». Jāmin tas, ka izstādē gleznas bija iekārtotas tā, lai šo vareno «kluso dabu» varētu ieraudzīt vēlreiz – negaidīti, skatoties citu gleznu blakus stendā un atrodoties ar muguru pret iepriekš minēto. Proti, vērojot gleznu «Ieskaties paradīzē» (2008), kurā attēloti Ādams, Ieva un ļauna un laba atzīšanas koks ar ābolu. Gleznas labajā pusē bija atvērts lodziņš, iespēja. Tas bija spogulis, kurā redzami «Baltie ziedi». Katarse.
