Kādreiz pie pastkastītes devos ar interesi un patīkamu saviļņojumu, gaidot vēstules no man nozīmīgiem cilvēkiem, bet tagad cenšos sevi kaut kā pierunāt novilcināt laiku pēc iespējas ilgāk to neiztukšot. Jo tur čupām tiek iestūķēti reklāmas materiāli un vieni vienīgi rēķini. Reti pa kādai patīkamai ziņai. Pirms pāris dienām no objekta, kuram negribas tuvoties un labprāt ietu ar līkumu, izņēmu diezgan paprāvu žūksni bukletu, neskaitāmas reklāmas lapeles un vairākas politisko partiju avīzītes. Pārskatot guvumu, pat sasmējos, jo starp izceltajiem pierastajiem virsrakstiem MAKSĀ MAZĀK, DZĪVO LABĀK vai PAR SAVĒJIEM nu ir arī PAR CILVĒKA CIENĪGU DZĪVI IKVIENAM!, PAR ĢIMENEI DRAUDZĪGU POLITIKU, MĒS ESAM PRET POPULISMU UN TUKŠIEM PRIEKŠVĒLĒŠANU TRIKIEM un neskaitāmi darbības vārdi nākotnes formā, kas atkārtojas gandrīz katrā rindkopā – ATBALSTĪSIM, UZLABOSIM, SAKĀRTOSIM, PALIELINĀSIM, SAMAZINĀSIM, NODROŠINĀSIM, ORGANIZĒSIM, SEKMĒSIM, IZVEIDOSIM, LABOSIM, IEVIESĪSIM, VEICINĀSIM, ĪSTENOSIM… Gūzma apņēmīgu un vienlaicīgi izmisīgu solījumu, vieni un tie paši apgalvojumi, nekā jauna un oriģināla. Lai gan par oriģinalitātes trūkumu sūdzēties nevar tad, kad solītāji ir tiešraidē vai tikšanās brīžos. Tad parādās pa kādam šova elementam un ir tīri laba izklaide. Aizejot uz LTV1 tiešraides norisi Jelgavas Valsts ģimnāzijā, jutos kā teātra izrādē. Ir aktieri, ir skatītāji, aplausi, scenāriji un lomas. Latviešu folklorā ir ļoti trāpīgi sakāmvārdi, un viens no tiem, ko pēdējā laikā gribas lietot arvien biežāk, varbūt tieši politiķu sakarā, ir: «Īlenu maisā nenoslēpsi!» Jā, par politiķi nepiedzimst, par to izveidojas laika gaitā un vidē, kas ļauj tam augt. Nav nejaušība, ka arī šīs rindas neiztiek bez pārdomām par tuvojošos izvēli. Pēc pāris dienām viss, ko salasījāmies un saskatījāmies, rezumēsies mūsu izvēlē. Politiskās komandas ir izpaudušās, nu kārta vēlētājam. Un, lai nebūtu tā, kā saka režisors Alvis Hermanis, ka parasti uzvar tie politiķi, kuri orientējas uz mazizglītoto vēlētāju, jo par režisora teikto var apvainoties abas minētās puses, mēģināsim vērot, analizēt un saprast to, kas notiek, nevis ticēt tam, ko mums par to stāsta. Rindu noslēgumā vēlējums solītājiem, kas kaut kur izlasīts, fiksēts, autors aizmirsts, bet varbūt kādreiz noder: «Vienmēr saki patiesību, domā, pirms tu runā, un pēc tam pieraksti to, ko esi pateicis.» ◆
