Velkot paralēles ar iepriekšējās nedēļas pretskatu un trešdien publicēto Annas Afanasjevas rakstu par Jelgavas uzņēmumu mājas lapām, kas izraisīja plašu rezonansi lasītājos, vēlētos šo tēmu turpināt.
Velkot paralēles ar iepriekšējās nedēļas pretskatu un trešdien publicēto Annas Afanasjevas rakstu par Jelgavas uzņēmumu mājas lapām, kas izraisīja plašu rezonansi lasītājos, vēlētos šo tēmu turpināt.
Jēdziens “digitālā kultūra” vēl ir ļoti zaļš un neattīstījies, bet tas, kas ir attīstījies, vēl nav adaptējies. Katru dienu mūs sagaida gūzma dažādu e – pārsteigumu, ja vien esam aktīvi e – cilvēki. E – kultūras attīstība ir sekmējusi vairāku globālu problēmu risinājumus – sākot ar informācijas plūsmas ātruma pieaugumu, beidzot ar milzīgo potenciālu visu šo informāciju saglabāt.
Primārais interneta uzdevums ir sniegt informāciju un ļaut to izplatīt. Padomāsim, kādas iespējas ir jelgavniekiem iegūt informāciju par savu pilsētu un notikumiem tajā elektroniski? Ir trīs aktīvo mediju mājas lapas – laikrakstiem “Zemgales Ziņas”, “Novaja gazeta” un “Jelgavas Avīze”. Ir Jelgavas pilsētas mājas lapa, kurā informācija ir novecojusi vai arī atrodama ar grūtībām, ko sekmējusi neērtā navigācija. Ir abu klubu mājas lapas – ļoti vienkāršas un praktiski bezjēdzīgas, jo neko vairāk par programmu (un arī ne vienmēr) mēs no lapas iegūt nevaram.
Biju patiesi priecīgs par pagājušā gada “Jaunā rokmūzikas festivāla” mājas lapu – informācijas tiešām bija pietiekoši, lai izlemtu – apmeklēt pasākumu vai nē. Žēl, ka tā arī nav neviena, kas uzņemtos tiešām vispusīga pilsētas e – medija izveidi, bet tie, kam par to būtu jādomā, neko nedara. Tā dzīvot vieglāk.
