Feders atgriezies Jelgavā. Vai, dzīvojot šeit un reālskolā mācot zīmēšanas pamatus, pirms ļoti daudziem gadiem, precīzāk, simt piecdesmit diviem, viņš varēja iedomāties, ka atkalredzēšanās ar Jelgavu būs caur viņa gleznām?
Par gleznotāja Jūlija Federa darbiem un biogrāfiju zināju tik daudz, cik Mākslas akadēmijas laikā mākslas vēstures lekcijās dzirdēts – reālisma skolas pārstāvis un ainavu gleznotājs. Latvietis. Un viss. Sapratu, ka tas ir ļoti skopi un par maz, lai rastos zināms priekšstats par latviešu profesionālās mākslas pirmsākumiem. Tiem, kam interesē vecmeistara rokraksts, klasika, un tiem, kam Federa vārds ir vairāk zināms par viņa paveikto, iesaku doties uz Jelgavas muzeju. Aukstās ziemas dienās vēlams pēc iespējas ilgāk uzturēties siltumā, un tāpēc ir īstais laiks iet uz satikšanos ar 19. gadsimta nesteidzīgā vērotāja Jūlija Voldemāra Federa darbiem.
Kā jau minēju, Federa vārds atrodams aprakstos par seno Jelgavu jeb Mītavu. Paralēli zīmēšanas skolotāja darbam viņš apguva un darbojās to laiku novitātē – fotogrāfijā. Pasta ielā no1868. līdz 1874. gadam atradās viņa fotosalons. Jau tad glezniecība un fotogrāfija stāvējušas viena otrai blakus. Un, zinot to, ka Federam fotogrāfija nav bijusi sveša, var rast skaidrojumu precīzajai dabas dokumentēšanai viņa audeklos.
Muzeja zāles sienas rotā vairāki desmiti viņa pirms pusotra gadsimta reālistiski izstrādāto audeklu. Senās Mītavas gan tajos nav, jo lielākā daļa darbu tapuši plašajā Krievijā. Taču tie ar detalizētu precizitāti un reālisma paņēmieniem ļauj tvert aizgājušā laika atmosfēru. Ļoti skrupulozi, neko nesadomājot un neko dabas kārtībā neuzdrošinoties mainīt, gleznotājs parāda katru akmeni gleznas priekšplānā un tik smalkām pārejām veidotās debesis fonā. Federa darbiem raksturīga dabas fotogrāfiska fiksācija un precīza jo precīza toņu nolasīšana. Jūtīgs romantiķis reālists.
Izstāde jāredz tiem, kam svarīgi gleznā redzēt precīzu dabas attēlojumu. Tiem, kas vērtē mākslas darbu pēc tā, cik tas saprotams bez zemteksta.
Izstādē mani visvairāk piesaistīja kāds darbs zāles viducī. Neliela formāta, tāpat kā citi tas ierāmēts pietiekami smagnējā, nopietnā rāmī. Nosaukumu neatceros, bet atceros sajūtu, ko guvu, to vērojot. Tā bija ļoti reāla saulaina rīta sajūta, kas kaut kad kaut kur piedzīvota. Jā, dežavū mirklis, kas raksturo to dīvaino atskārsmi, kad zini – situāciju, kurā atrodies pašreiz, esi piedzīvojis jau iepriekš. Varbūt māksliniekam bija izdevies notvert kaut ko tik raksturīgu un īpašu, kaut ko tādu, ko arī mēs esam izjutuši šādos vasaras rītos. ◆
