Vai nu globālās sasilšanas, vai kāda cita iemesla dēļ lietainas ziemas mūs sāk piemeklēt biežāk nekā sniegotas. «Piejūras klimats» – ne velti ar tik zīmīgu nosaukumu 1972. gadā režisors Rolands Kalniņš toreizējā Rīgas kinostudijā uzņēma mākslas filmu.
Un tomēr pat šajā klimatā ir arī reti pastāvīgas parādības. Piemēram, Starptautiskais ledus skulptūru festivāls, kas Jelgavā jebkurā klimatā mūs priecēja nu jau sešpadsmito gadu pēc kārtas. Zinu, zinu, tūlīt neiztrūkstošie skeptiķi norādīs arī uz kādu parasti slēpjamu ķermeņa daļu, kur nu nonācis izniekotais darbs un materiāls. (Neaizmirstot pieminēt arī nodokļu maksātāju naudu.)
Tā gadās, un šoreiz daba nolēma ieriebt sevišķi bargi. Gan skatītājiem, gan māksliniekiem. Tomēr trīs dienas prieka tika visiem, kas vien to vēlējās, kaut skulptūras jau no atklāšanas dienas ar katru stundu sāka kaut ko zaudēt no sākotnējām formām.
Tiem, kas nežēlojās par 4,5 eiro ieejas maksu, bet nenoslinkoja un izmantoja iespēju par baltu velti ieiet Uzvaras parkā 16 minūtes pirms oficiālās atvēršanas, laiku izmantoja lietderīgāk – fotografējot, baudot gaismas un mūzikas izrādes vai aizrautīgi šļūcot pa slidkalniņu, kas vairāk gan atgādināja bobsleja trasi.
«Cik skaisti, nu tiešām Brīnumzeme!» atklāšanas vakarā aiz muguras dzirdēju kādu izsaucienu. Priecīgie, kam netraucēja smalkais lietutiņš, izrādījās kāda ģimene. Braukuši speciāli, «bet nav jau tālu, tepat no Rīgas». Sevišķi patīkot jaunākajam ģimenes loceklim, kam gadu skaits nupat sasniedzis trīs, jo Brīnumzemi redzot pirmoreiz.
Bieži skanēja lietuviešu valoda – arī speciāli braukuši. Trijās nedēļas nogales dienās apmeklētāju skaits apmēram kā pirms gada, tūkstošos mērāms, vēl pirms galīgās bilances savilkšanas zināja teikt iestādes «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics.
Kā parasti, neiztika bez nīgriem jelgavniekiem, kam visi šie «ledus ķēmi» sen apnikuši. «Un vispār, kas nu tā par mākslu,» pēlēji gan neizskatījās vēl augstās mākslas iespaidā, kā tikko no Jūlija Federa izstādes nākuši.
Nav pirmā reize, kad iebraucējiem Jelgava un tajā notiekošais tīkamāks nekā pašiem iezemiešiem. Bet nu jau Uzvaras parks laika apstākļu dēļ tiek nokopts un drīz iedzimtais jelgavnieks varēs braši tam braši soļot cauri, nepārslogojot acis ar visādiem «ledus ķēmiem». ◆
