Izrādās, ka no Jelgavas līdz Tallinai, braucot ar auto kā pasažierim, ir tieši tik daudz laika, lai izlasītu Džordža Orvela «Dzīvnieku fermu». Paredzot, ka ceļš būs garš, iemetu somā nelielo grāmatiņu, ko kādreiz jau biju lasījusi. Pāršķirot pēdējo lapu, konstatēju – izlasītas 110 lapaspuses. Taču ar grāmatām ir tā, ka tās var pārlasīt ik pēc laika un vienmēr tajās atradīsi kaut ko citu, jo lasītājs jau ir cits – cits tu pats. Absurds un vienlaicīgi traģikomisks vēstījums, kas nu jau ierindots zelta klasikas plauktā. Gribu padalīties ar pāris citātiem, kas man aizķērās un neiziet no prāta. «Starp cūku un cilvēku interesēm neesot nekādas atšķirības un tādai arī nevajagot būt» un «visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem». Jāpiebilst, ka grāmatas sākumā otrais citāts jeb Bauslis, kā teikts grāmatā, transfomējas no «visi vienlīdzīgi» uz «daži vienlīdzīgāki par citiem». Un skaistas ir beigas, kur izkristalizējas vēl viena burvīga atziņa, ka, pārlaižot skatienu no cūkas uz cilvēku, no cilvēka uz cūku un atkal no cūkas uz cilvēku, vairs nevar pateikt, kurš ir kurš. Tā gadās.
Nezinu, kāpēc šo grāmatu paņēmu no plaukta kā ceļabiedru tieši tagad, bet tā ļoti precīzi piestāv pašreizējam noskaņojumam, kas ir gaisā, kur nepārtraukti virmo ziņas par kara klātesamību. Jā, mēs dzīvojam pilnīgi jaunā drošības realitātē – diezgan histēriskā laikā. Biedēšana un nemiers uzglūn gandrīz no katra ziņu kanāla un katras izlasītās avīžu rindas. Sajūta tāda, ka kaut kas ir mainījies. Jā, kļuvusi trauslāka miera iespējamība.
Neviens tagad nevar īsti zināt, kādu virzienu politiskie notikumi ņems tuvākajās dienās. Tāpēc spēja neuzvilkties man škiet visvērtīgākā no īpašībām, kas pašreiz nepieciešamas.
Bet ārpus mūsu galvām ir skaists pavasaris. Šogad tas pārsteidzis ar agrāk atlidojošiem gājputniem un dāsnu bērzu sulu devu. Tās mums piestāvot, tā saka, jo bērzs ir viens no Latvijas teritorijā dzimušo un dzīvojošo ļaužu draugiem no dabas. Piestāv varbūt tāpēc, ka cilvēkam ir jāprot izdzīvot un iztikt no apkārtnē rodamiem resursiem. Sula pavasarī, lapas vasarā – pirtij, malka ziemā – siltumam, un kur nu vēl bērzu pumpuri medicīnā. Vērojot dabas cikliskos un nemainīgos procesus, iedzersim bērzu sulas un līdzsvarosim sevi, jo līdzsvars pašreiz mums ir visvairāk vajadzīgs. ◆
