Šovakar pulksten 23 (pēc Latvijas laika), bet atklāšanas ceremonija jau pulksten 21. Tikai nenokavēt – domā daudzi, lai gan pirmā spēle jau parasti nav izšķirošā. Pirmā spēle, kurā mājinieki – Brazīlijas futbolisti – sacentīsies ar Horvātijas komandu. Domāju, ne viens vien dzejolis paliks neuzrakstīts vai glezna nepabeigta, kamēr no 12. jūlija veselu mēnesi savas attiecības divpadsmit Brazīlijas pilsētās skaidros 32 komandas, kam palaimējies iekļūt pasaules futbola elitē. Lai fināla spēlē Riodežaneiro, kas notiks svētdien, 2014. gada
13. jūlijā, noskaidrotu tikai vienu – pasaules kausa viscienīgāko.
Varam jau ironizēt, ka ne tikai bērni, bet gluži pieauguši cilvēki atliek savas tik svarīgās lietas, lai skatītos, kā 22 cilvēki skraida pa laukumu un dzenā vienu bumbu. Var kā pasaku varonis Vecais Hotabičs – uzburt uzreiz 22, lai taču katram tiek, ar ko paspēlēties. Tomēr nē, vajag tieši to vienu vienīgo.
Ne velti šis turnīrs, ko Starptautiskā Futbola federācija (FIFA) rīko reizi četros gados jau kopš 1930. gada, tāpat kā vasaras olimpiskās spēles, ir sporta sacensības ar vislielāko skatītāju auditoriju pasaulē. Un šoreiz tieši mājinieki Brazīlijas izlase ir visveiksmīgākā pasaules čempionātu vēsturē: tā katru reizi ir iekļuvusi finālā, piecas reizes ieguvusi čempiones titulu, kā arī divreiz kļuvusi par sudraba un divreiz bronzas medaļu ieguvēju.
Kāds tam visam sakars ar kultūru un mākslu? Vistiešākais. Diez vai daudz būs mākslas darbu, kas liks par sevi runāt tik ilgi un dedzīgi kā Maradonas ar roku iesistie un tiesneša ieskaitītie vārti, kas ļāva Argentīnai 1986. gadā kļūt par pasaules čempioni? «Ja tā arī bija roka, tad Dieva roka,» vēlāk šo slavenā futbolista teicienu atkārtos daudzi un gluži citās situācijās.
Protams, ne katra futbola spēle rada tādas kaislības, tāpat kā lielas emocijas izraisa ne katrs mākslas darbs. Viss atkarīgs no līmeņa, vienalga, vai esi Marks Rotko vai visu laiku dižākais futbolists Pele. Abi spēlēja tajā līmenī, kur notiek māksla. Bez samākslotām un iepriekš iestudētām performancēm. Ne jau scenārijā tas laikmetīgums, bet atdeves un emociju īstumā un neatkārtojamībā. ◆
